Termināļa būvniecība bez pieslēguma Inčukalna pazemes gāzes krātuvei izmaksātu no 300 līdz 400 miljoniem eiro (210 līdz 280 miljonus latu), savukārt pēc projekta realizācijas mājsaimniecībai un rūpniecībai gāzes cenas samazinātos aptuveni no 5% līdz 15%.
AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka eksperti Baltijas reģiona kontekstā analizēja 22 iespējamās termināļa dislokācijas vietas, tai skaitā Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Lilastē un Rīgas jūras līcī.
"Termināļa izveidi Ventspilī apgrūtina gāzes vada neesamība, un viena kilometra izbūve izmaksātu vienu miljonu dolāru (491 000 latu), bet nepieciešams būtu izbūvēt aptuveni 200 kilometru. Liepājas-Rīgas gāzes vada caurlaides spēja ir nepietiekama, lai nodrošinātu maksimālu dabasgāzes plūsmu. Savukārt Rīgas priekšrocība ir Inčukalna pazemes gāzes krātuves tuvums - atkarībā no gāzes vada trasējuma tas ir no 30 līdz 50 kilometriem. Tāpat Rīgā nav nepieciešams būvēt divas gāzes uzglabāšanas tvertnes, bet pietiek ar vienu. Viena tvertne izmaksātu aptuveni 100 miljonus eiro (70 miljoni latu)," sacīja Žīgurs.
Pētījumā bija apskatīta arī termināla izveidošana jūrā. Tā izmaksas būtu mazākas nekā termināla būvniecība krastā, tomēr terminālis jūrā nav drošāks.
Kampars norādīja, ka viņš šodien nosūtīs vēstuli par enerģētikas nozari atbildīgajiem Lietuvas un Igaunijas ministriem, lai pēc iespējas ātrāk risinātu sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu Rīgā, kura realizāciju ministrs vēlētos sākt jau šogad. Viņš stāstīja, ka projekta īstenošanā varētu piesaistīt Eiropas Savienības naudu, jo Eiropas Komisijai jau norādījusi, ka tā ir gatava atbalstīt šādu projektu, ja tajā iesaistīsies visas Baltijas valstis, jo katras valsts atsevišķi ir pārāk maza, lai īstenotu šādu projektu.
Projektu plānots īstenot līdz 2016.gadam, rezultātā likvidējot dabasgāzes piegāžu cenu politiskos riskus un nodrošinot konkurētspējīgas dabas gāzes cenas rūpniecības sektoram. Baltijas valstu atkarība no viena gāzes piegādātāja sākotnēji samazināsies vismaz par 25%.
Žīgurs norādīja, ka termināla kopējais pārkraušanas apjoms būtu 2,5 miljardi kubikmetru dabasgāzes gadā, tajā pašā laikā Baltijas valstīs kopumā gadā patērē aptuveni piecus miljardus kubikmetru gāzes.
Vaicāts, vai valstij būs jāvienojas ar AS "Latvijas Gāze" (LG) par sašķidrinātās gāzes glabāšanu, Kampars sacīja, ka LG Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir iznomāta līdz 2017.gadam. "Esmu pārliecināts, ka līdz 2017.gadam iespēja uzglabāt gāzi Inčukalnā būs ikvienam, kas varēs piegādāt savu termināli un realizēt gāzi tirgū, atbilstoši cenai," norādīja ministrs.
Savukārt uz jautājumu par SIA "Itera Latvija" prezidenta Jura Savicka iespējām realizēt savu termināļa projektu un iegūt Eiropas finansējumu, Kampars norādīja, ka nedz Eiropa, nedz arī Lietuva un Igaunija šādu projektu neatbalstīs.
Kampars stāstīja, ka Latvija ir runājusi ar Persijas līča valstīm par dabasgāzes piegādēm, kā arī ir bijušas runas par slānekļa gāzes piegādēm no ASV. "Ja Baltijas valstis ies kopā ar sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu, atrast labāko risinājumu sašķidrinātās gāzes piegādēm nebūs problēmu," norādīja ekonomikas ministrs.