Pētījumi atklāj – Covid-19 krīze maina sabiedrības ieradumus

Kopumā secināms, ka izmaiņas ir nesusi gan Covid-19 izplatības risku mazināšanai ieviestā distancēšanās, gan attālinātā strādāšana un mācīšanās, gan arī krīzes radītā finansiālā nedrošība, jo, kā jau iepriekš daudzkārt vēstījusi Diena, patlaban pat pieredzējuši ekonomikas eksperti atturas izteikt precīzas prognozes par Covid-19 krīzes turpmāko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un uz globālo ekonomiku.

Jaunieši jūtas vientuļi

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts un pētījumu kompānija Kantar nesen pievērsās Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma izpētei un secināja, ka 24% mūsu valsts iedzīvotāju globālās pandēmijas ietekmē un valstī ieviesto ierobežojumu rezultātā ir jutušies vientuļāki nekā iepriekš. Pētījumā tika aptaujāti dažādu paaudžu cilvēki, un interesants atklājums ir tas, ka vientulības izjūtas palielināšanos akcentē tieši jaunieši. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem vientulības izjūtas palielināšanos ir izjutuši 29% respondentu, bet vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem – gandrīz divas reizes mazāk – vien 16% respondentu. Jāpiebilst, ka šis pētījums arī ļauj secināt – vientulības izjūta nav tiešā veidā saistīta ar to, vai cilvēks dzīvo vienatnē vai arī tādā mājsaimniecībā, ko veido daudzi cilvēki, jo 18 gadu vecs jaunietis, kurš ikdienā dzīvo vienā mājoklī ar vecākiem, brāļiem un māsām, vientulību var izjust daudz spēcīgāk nekā 40 gadu vecs vidējās paaudzes cilvēks, kurš dzīvo viens. "Pētījumi arī citviet pasaulē parāda, ka tieši gados jauni cilvēki modernajā tehnoloģiju pasaulē jūtas visvientuļākie. Attālināto mācību process vientulības sajūtu tikai pastiprināja. To atzīst 48% no aptaujātajiem skolēniem un studentiem," skaidro Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Vērtējot sociālekonomiskajā aspektā, redzams, ka vientulības izjūta ārkārtējās situācijas laikā ir palielinājusies daudziem no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir bez darba, un kopumā vientulības izjūtas saasināšanos akcentējuši 29% bez darba esošo cilvēku. Savukārt vērtējot reģionālā aspektā, "salīdzinoši visvairāk vientulības izjūtas pastiprināšanos piedzīvojuši rīdzinieki – 62% un Vidzemes iedzīvotāji – 64%", liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un kompānijas Kantar iegūtie dati.

"Mēs no šīs krīzes varam mācīties, ka gan krīzes situācijās, gan arī ikdienā ir svarīgi domāt par to, kā apmierināt ne vien cilvēku praktiskās, bet arī emocionālās vajadzības," uzskata Helmane un uzsver: "Nav noslēpums, ka laimīgs cilvēks ir efektīvāks un produktīvāks. Tas savukārt ir būtisks ieguvums sabiedrībai un valsts ekonomikai."

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un kompānijas Kantar kopīgi veiktā pētījuma dati arī mudina aktualizēt gan katra cilvēka paša atbildību par savu emocionālo komfortu, gan arī valstiska mēroga atbildību par visu iedzīvotāju – neatkarīgi no gadu skata, ģeogrāfiskās dzīvesvietas un profesionālās situācijas – psiholoģisko vajadzību respektēšanu.

Nolemj krāt naudu

Covid-19 krīze daudziem cilvēkiem arī likusi analītiski izvērtēt savu finansiālo situāciju. "Nenoteiktība likusi sabiedrībai vairāk pievērsties uzkrājumu veidošanai. Covid-19 izplatība ierobežo iespējas prognozēt, kas sagaidāms nākotnē, taču, veidojot uzkrājumus, ir iespēja jau laikus parūpēties par finansiālo stabilitāti neplānotās situācijās," skaidro SEB Life and Pension valdes locekle un ilgtermiņa uzkrājumu eksperte Kristīne Lomanovska. 12% iedzīvotāju ir atzinuši, ka tieši Covid-19 krīzes laikā ir sākuši aktīvāk veidot uzkrājumus, liecina SEB bankas veiktās aptaujas rezultāti. 

55% iedzīvotāju, kam ir uzkrājumi, norādījuši, ka vēl nav bijis nepieciešams tos tērēt krīzes radīto grūtību pārvarēšanai, savukārt 26% iedzīvotāju pēdējo mēnešu laikā savus uzkrājumus jau ir sākuši izmantot finansiālu problēmu risināšanai, turklāt viņu vidū ir arī tādi cilvēki, kuri savus uzkrājumus jau ir iztērējuši, ļauj secināt SEB bankas veiktā aptauja. Tie iedzīvotāji, kuriem nav uzkrājumu, un tie, kuri uzkrājumus jau iztērējuši, "ir pakļauti augstākam finansiālo grūtību riskam un nav gatavi ekonomiskiem satricinājumiem. Tas, ka liela daļa sabiedrības nav finansiāli gatava ekonomiskiem satricinājumiem, norāda uz nepieciešamību valstij meklēt risinājumus ne tikai uzņēmējdarbības, bet arī nodarbināto atbalstam individuālā līmenī", valsts atbildību akcentē Lomanovska.