Pētot algas, saredz Rīgas un reģionu kontrastus

Nesen veicāt pētījumu par minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz algu līmeni Latvijā un arī uz aplokšņu algām. Kā izvēlējāties šādu pētījuma tēmu?

Uģis Kampars. Tieši minimālās algas paaugstināšanai veltītās debates bieži bija dzirdamas publiskajā telpā, un debatēs izskanēja gan Latvijas Bankas, gan Ekonomikas ministrijas, gan Finanšu ministrijas pārstāvju viedokļi. Pētījumi par ēnu ekonomiku jau atklājuši, ka aplokšņu algas Latvijā ir būtiska problēma un ka Latvijā ir tādi darba devēji, kas darbiniekiem daļu algas maksā aploksnē. Arguments, ko bieži dzirdējām, bija tāds, ka, palielinot minimālo algu, var palielināt naudas apjomu, kas aplikts ar nodokli, un tā palielināt ienākumus, kas ienāk valsts budžetā. Ja šādi var cīnīties ar ēnu ekonomiku, tad šķiet – kāpēc šāda rakstura cīņa netiek izvērsta ļoti sistemātiski? Tomēr izrādās – jāņem vērā dažādi blakus faktori, kas cīņu pret ēnu ekonomiku padara sarežģītāku. Tā mēs nonācām pie secinājuma, ka minimālās algas paaugstināšanas ietekme uz algām ir tēma, kuru vērts pētīt.

Minimālās algas politika Latvijā bieži bijusi aktuāla tēma, un sabiedrībā vienmēr valdījis viedoklis, ka minimālā alga jāpaaugstina, bet politiķi par to allaž strīdējušies. Savukārt Latvijas Bankas ekonomisti pēdējo gadu laikā iebilduši pret krasu minimālās algas paaugstināšanu, uzskatot, ka straujš minimālās algas kāpums var izraisīt dažādus nevēlamus blakus efektus, piemēram, ēnu ekonomikas palielināšanos, respektīvi, aploksnēs izmaksāto algu palielināšanos un nelegāli nodarbināto darbinieku skaita palielināšanos. Līdz ar to mums likās, ka ļoti interesanti būtu pētīt, tieši kāda ietekme minimālās algas izmaiņām ir uz aploksnēs izmaksāto algu apjomu Latvijas uzņēmumos.

Kā jūs to pētījāt?

Roberts Veics. Mēs izmantojām ikgadējās aptaujas, ko Rīgas Ekonomikas augstskolā veic par ēnu ekonomikas īpatsvaru, un, balstoties uz šiem datiem, salīdzinājām situāciju pirms un pēc minimālās algas pacelšanas. Mēs analizējām to, kāds bijis tieši minimālās algas kāpuma efekts uz vidējo algu – gan uz neformālo algu, gan uz formālo algu, ko izmaksā legāli.

Pie kādiem secinājumiem nonācāt?

U. K. Mēs apskatījām divus periodus, kad Latvijā tika paaugstināta minimālā alga – viens bija 2011. gada sākumā, otrs bija 2015. gada sākumā, salīdzinājām 2010. un 2011. gada algas, kā arī 2014. un 2015. gada algas. Secinājums par 2011. gadu bija tāds, ka minimālās algas kāpums savijas ar to, ka audzis aplokšņu algu apjoms, savukārt legāli izmaksāto algu apjoms samazinājās. Turklāt nelegālās algas palielināšanās pārspēja legālās algas mazināšanos. Tādējādi secinājām, ka 2011. gadā minimālās algas paaugstināšana, vērtējot ēnu ekonomikas kontekstā, atstāja negatīvu efektu – aplokšņu algu apjoms palielinājies. Kopumā ēnu ekonomika tajā gadā samazinājās. Te gan jāņem arī vērā, ka aplokšņu algas nav vienīgā ēnu ekonomikas izpausme, bet mēs pētījām tieši aplokšņu algas.

Savukārt 2015. gadā minimālās algas kāpums radīja pretējus rezultātus – legāli maksāto algu apjoms palielinājās, bet nelegāli maksāto algu apjoms samazinājās. Kopējā algu summa arī palielinājās. Tas nozīmē, ka 2015. gadā minimālās algas kāpums izraisīja ļoti patīkamu, pozitīvu efektu – tas ēnu ekonomikas segments, kas saistīts ar aplokšņu algām, minimālās algas paaugstināšanas rezultātā saruka un kopējā alga palielinājās.

Kāpēc, jūsuprāt, minimālās algas paaugstināšanai 2011. un 2015. gadā bija atšķirīga ietekme uz aplokšņu algu segmentu?

R. V. Manuprāt, ir dažādi iespējamie iemesli. 2011. gadā minimālā alga tika palielināta pēc diezgan lielas pauzes un samērā būtiski, turklāt arī ekonomiskā situācija 2011. gadā nebija laba. Savukārt 2015. gadā minimālās algas palielināšana notika nevis pēc pauzes, bet pēc tam, kad arī iepriekš nesen tika palielināta minimālā alga, turklāt ekonomiskā  situācija bija labāka nekā 2011. gadā.

U. K. 2010. gadā ēnu ekonomikas apjoms pret iekšzemes kopproduktu (IKP) bija 38%, kas ir milzīgs apjoms, 2011. gadā ēnu ekonomikas apjoms bija aptuveni 30% no IKP. Bija vērojams situācijas uzlabojums, ēnu ekonomikai kopumā samazinoties. Runājot tieši par aplokšņu algām, tajā laikā ekonomiskā situācija Latvijā un arī citās valstīs bija ļoti saspringta pēc 2009.–2010. gada ekonomiskās krīzes un tās laikā notikušās darbinieku skaita samazināšanas. Uzņēmumi, lai tiem darbiniekiem, kurus vēlējās piesaistīt, varētu maksāt lielākas algas, nekā konkurenti maksā, piedāvāja aplokšņu algas, jo nekādi nespēja nomaksāt visus obligātos darbaspēka nodokļu maksājumus. Savukārt 2015. gadā darba tirgus bija nostabilizējies. Bezdarbs strauji samazinājās. Arī produktivitāte Latvijas uzņēmumos būtiski auga. Uzņēmumi varēja atļauties brīvāk rīkoties ar tām izmaksām, kas saistītas ar darbinieku algošanu, jo produktivitātes kāpuma dēļ spēja gūt lielākus ienākumus un lielāku peļņu uz vienu darbinieku. Līdz ar to uzņēmumiem nebija nepieciešams tik ļoti censties taupīt naudu, maksājot aplokšņu algas, kā tas bija 2011. gadā. Mēs arī secinājām, ka 2015. gadā konkurence, salīdzinot ar 2011. gadu, bija samazinājusies, nebija tik liela spiediena darba tirgū tādā aspektā, ka tas mudinātu maksāt aplokšņu algas.

Tātad brīdī, kad tautsaimniecībai klājas labi, palielinot minimālo algu, aplokšņu algas sarūk, bet, ja minimālās algas paaugstināšana notiek brīdī, kad ekonomikā ir problēmas, tad aplokšņu algas nemazinās?

R. V. Tāds varētu būt viens no skaidrojumiem, jāteic gan, ka mums ir rezultāti tikai par 2011. un 2015. gadu. 
U. K. Dati, piemēram, par 2017. gadu, kad arī ir palielināta minimālā alga, vēl nav apkopoti. Kopējā ekonomiskā stāvokļa un minimālās algas paaugstināšanas ietekmes saistība ir temats turpmāk iespējamajiem pētījumiem.

Pētījuma gaitā piedzīvojāt pārsteigumus?

U. K. Mēs pētījuma gaitā izvirzījām hipotēzes par to, kādu iespaidu minimālās algas palielināšana atstāj uz kopējo algu, uz legālo algu un uz nelegālo algu. Galvenais secinājums ir tāds, ka situācija 2011. un 2015. gadā atšķīrās.

R. V. Mēs secinājām, ka gan 2011., gan 2015. gadā minimālās algas paaugstināšanas rezultātā palielinās kopējā alga. Mēs arī secinājām, ka nav pamata apgalvot – ne 2011. gadā, ne 2015. gadā –, ka minimālās algas paaugstināšanai nav ietekmes uz formālo algu. Ietekme bija abos gados, taču šī ietekme bija atšķirīga. Mums bija hipotēze, ka minimālās algas kāpums samazinās neformālo algu. Attiecībā uz 2011. gadu mēs šo hipotēzi noraidījām. Attiecībā uz 2015. gadu mēs šo hipotēzi apstiprinājām. Jāpiebilst, ka mūsu pētījuma kontekstā kopējā alga ir tā alga, ko darbinieks saņem legāli, plus klāt vēl aplokšņu alga.

Kā jūs definētu galveno aplokšņu algu maksāšanas cēloni Latvijā?

U. K. Manuprāt, aplokšņu algas galvenokārt tiek maksātas tāpēc, ka uzņēmumi vēlas taupīt finanšu resursus. Būtisks aplokšņu algu maksāšanas cēlonis, manuprāt, ir tas, ka darba devējs nevar atļauties izmaksas, kas saistītas ar darbinieka atalgojumu. Te jāņem vērā – jo lielāku legālo algu darba devējs darbiniekam maksā, jo vairāk pieaug darba devēja izmaksas. Savukārt augstākas izmaksas darba devējam liek zaudēt konkurētspēju. Protams, konkurētspēja ir arī cieši saistīta ar katra konkrētā uzņēmuma produktivitāti.

Jūsuprāt, kā Latvijā mazināt aplokšņu algu izplatību?

U. K. Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors Arnis Sauka daudzkārt publiski izteicies par šo tēmu, akcentējot to, ka ir aktīvāk jāatklāj tie darba devēji, kuri maksā aplokšņu algas, un ka tie darba devēji, kuri maksā aplokšņu algas, ir bargāk jāsoda. Kas attiecas uz minimālās algas paaugstināšanas politiku, patlaban grūti pateikt, kādas sekas šajā periodā rada un nākotnē radīs minimālās algas kāpums, respektīvi, kā minimālās algas paaugstināšana ietekmēs aplokšņu algu daudzumu – aplokšņu algu maksāšana pieaugs vai – tieši pretēji – samazināsies.

Nodokļu reforma, kas pēdējā laikā tiek aktīvi apspriesta, paredz minimālās algas kāpumu, bet kopā ar citām nodokļu sistēmas izmaiņām. Varētu būt grūti nošķir dažādu faktoru ietekmi?

R. V. Jā, un būs grūti definēt, kāda ir tieši minimālās algas kāpuma ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā. Mēs savā pētījumā jau bijām spiesti atteikties no 2014. gada situācijas pētīšanas, jo paralēli minimālās algas paaugstināšanai tieši tajā gadā Latvijā bija vēl citi ekonomiku būtiski ietekmējoši faktori – piemēram, eiro ieviešana, kā arī izmaiņas atvieglojumu par apgādājamajiem piemērošanā, līdz ar to minimālās algas paaugstināšanas efekts apvienojās ar citiem būtiskiem faktoriem.

Jūs paralēli studijām arī strādājāt?

U. K. Jā, es strādāju finanšu jomā.

R.V. Es strādāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumā.

Jums, sastopoties ar reālo situāciju darba tirgū, rodas iespaids, ka darba tirgū pieprasītam darbiniekam darba devējs atļausies maksāt algu aploksnē vai arī neatļausies?

U. K. Man pašam nav nācies sastapties ar darba devējiem – aplokšņu algu maksātājiem. Jāteic, mēs pētījumā secinājām, ka 2011. un 2015. gadā pašu darbinieku vidū pastāvēja atšķirīga attieksme pret aplokšņu algu saņemšanu. 2011. gadā strādājošie bija gatavi saņemt algu aploksnē, lai tikai būtu nauda, kas nepieciešama izdzīvošanai, bet 2015. gadā darba ņēmējiem jau daudz vairāk nekā 2011. gadā interesēja sociālā apdrošināšana, uzkrājumi pensijai, respektīvi, vairāk interesēja nākotne, tāpēc daudzus darba ņēmējus vairs neapmierināja tie darba devēji, kas maksāja algu aploksnē. Turklāt, protams, sektoros, kuros tiek pieprasīti augstāk izglītoti darbinieki, redzama mazāka aplokšņu algu izplatība. 

R. V. Man arī nav nācies sastapties ar darba devējiem, kas algu maksātu aploksnē. Domāju, ka jomās, kurās strādājām mēs – IT nozare un finanses –, aplokšņu algu izplatība nav tik liela kā būvniecības jomā, mazumtirdzniecībā, kur aplokšņu algas ir daudz izplatītākas.

Vai jums ir savs skaidrojums, kāpēc ir nozares, kuras hroniski sirgst ar aplokšņu algu maksāšanas problēmu, piemēram, jau minētā būvniecība?

U. K. Iespējams, pirmkārt, tāpēc, ka būvniecībā relatīvi liels apjoms ir mazāk kvalificētu darbu un daudziem šādu darbu veicējiem īpaši neinteresē sociālā apdrošināšana un dažādas garantijas nākotnei, otrkārt, tāpēc, ka būvniecības jomā relatīvi bieži norēķinās skaidrā naudā. Vēl esam secinājuši, ka lauku reģionos aplokšņu algu izplatība ir daudz lielāka nekā Rīgā un daudz dažādu būvniecības darbu notiek ārpus Rīgas. Var teikt, ka visa teritorija ārpus Rīgas ir ar paaugstinātu aplokšņu algas apjomu. Par mazumtirdzniecību kā nozari, kurā ir izplatītas aplokšņu algas, protams, jāņem vērā, ka šajā nozarē figurē maksāšana skaidrā naudā. 

Plānojat algu pētījumus turpināt?

U. K. Ja mūsu pētījums radīs rezonansi, mums tas radīs papildu motivāciju pētniecību turpināt un apskatīt pēdējo gadu situāciju saistībā ar minimālās algas kāpumu.