Jāatgādina, ka EP kopā ar Eiropas Savienības (ES) Ministru padomi pieņem direktīvas un regulas, kas ietekmē aptuveni 80% no Latvijas likumiem. EP vēlēšanās 2019. gada maijā no Latvijas tika ievēlēti astoņi deputāti.
Svarīga ir sadarbība
Ir ievērojami jāpalielina ES atbalsts "zinātnei, inovācijām un izglītībai un jāpanāk, lai šis atbalsts kļūst pieejamāks Latvijas zinātniekiem un augstskolām. Zinātnes sasniegumi un nākotnes tehnoloģiju novērtējums jāiekļauj politisko lēmumu pieņemšanā, veicinot ES globālo konkurētspēju ar Ķīnu, Krieviju un ASV", norāda Ijabs.
ES mērogā būtiska loma patlaban ir Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūtam. "Šis institūts ir ES līmeņa tīklojums, kura uzdevums ir savest kopā zinātniekus, augstskolu un uzņēmējdarbības pārstāvjus. Latvijā Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta darbība saistīta ar Rīgas Tehnisko universitāti," skaidro EP deputāts un turpina: "Šobrīd aktuāli ir jautājumi gan par to, kā paplašināt naudas apjomu, kas pa Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidoto ceļu varētu nonākt līdz Latvijai tuvākajā septiņgadē, gan arī par šīs naudas pielietojumu. Kopumā finansējums septiņgadu periodam ir plānots aptuveni trīs miljardu eiro apjomā, un tā ir iespaidīga summa. Taču, ja naudu sadala konkursa kārtībā, tad aptuveni 90% no visas naudas nonāk tā dēvētajās ES vecajās dalībvalstīs. Latvijas interesēs būtu šo situāciju mainīt."
Globālā konkurence
Īpaši liela vērība patlaban ir pievērsta moderno tehnoloģiju attīstībai un arī ieviešanai, turklāt arī saikne starp modernajām tehnoloģijām un zinātni kļūst aizvien ciešāka. XXI gadsimta realitāte ir tāda, ka "digitalizācija izmaina ļoti daudzas jomas gan katra cilvēka dzīvē, gan arī valstu, visas ES un pat visas pasaules līmenī. Digitalizācija var patikt, var nepatikt, taču ignorēt to nav iespējams, turklāt ignorēt digitalizāciju – tas nav gudri", uzsver Ijabs un mudina ņemt vērā, ka "būtiska tēma šobrīd ir mobilo tīklu un tehnoloģiju piektās paaudzes, pazīstamas kā 5G, ienākšana. Dienvidkoreja ir paziņojusi, ka jau no šā gada sākuma ļoti aktīvi un mērķtiecīgi strādā pie 5G risinājumu ieviešanas. Taču mēs arī redzam, ka daudzviet pasaulē uzņēmēji nemaz nesteidzas aktīvi investēt ar 5G saistītos projektos".
EP līmenī "šobrīd par digitalizāciju tiek spriests arī tādā aspektā, ka Eiropa digitalizācijā atpaliek gan no ASV, gan no Ķīnas un citām Āzijas valstīm. Ķīnai ir iespējas izmēģināt modernās tehnoloģijas bez īpašiem normatīvajā regulējumā ietvertiem šķēršļiem, bet ASV ir milzīga kapacitāte inovāciju jomā, un tā koncentrējas gan Silīcija ielejā, gan citviet. Savukārt Eiropā ir maz tādu kompāniju, kas būtu digitālās jomas giganti globālā mērogā. Pagaidām šajā jomā pārliecinoši dominē ASV. Runājot par Ķīnu, jāņem vērā, ka tās piedāvātais Huawei zīmols ES institūcijās tiek uztverts kā liels bieds. Taču būtisks ir gan politiskais faktors – Ķīna Eiropā tiek uzskatīta par ģeopolitisko pretinieci, gan arī ekonomiskais faktors – nevar noliegt to, ka Ķīnas modernās tehnoloģijas ir krietni lētākas nekā Eiropas valstīs ražotās tehnoloģijas. Ja mēs raugāmies cenu līmeņa un tehnoloģiju pieejamības aspektā, tad jāatzīst, ka tehnoloģiju biznesā dominē ķīnieši," tendences ieskicē Ijabs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 16. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!