"Tas noteikti ir apsveicami, jo ir nozīmīgs solis ceļā uz pārredzamāku tirgu. Mēs noteikti piekrītam, ka šis solis palīdzēs novērst neētisku spēlētāju potenciālo krāpšanos un palīdzēs aizsargāt godīgus uzņēmējus, kuri darbojas saskaņā ar likuma noteikumiem," norāda AS Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis.
Skaļākais gadījums graudu nozarē saistībā ar PVN shēmošanām tika piedzīvots pērn, kad iepriekšējās PVN maksāšanas kārtības ēnas puses uz savas ādas izbaudīja uzņēmums Dobeles dzirnavnieks, kuram Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķināja uzrēķinu par nenomaksātu PVN. Par šāda veida pārkāpumiem uzņēmumam var draudēt soda sankcijas un procentu maksājumi līdz diviem miljoniem eiro. Nodokļu pārkāpumi konstatēti arī citam šīs grupas uzņēmumam Igaunijā – mātes kompānijai Tartu Mill, kas var draudēt ar soda un soda procentu piemērošanu līdz 16 miljoniem eiro. Pirms gada Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils uzsvēra, ka uzņēmums visas savas saistības ar valsti nokārtojis un ka vaina slēpjas piegādātājos, kas PVN nav samaksājuši. Amsils norādīja, ka uzņēmumam nav nekādu iespēju pārbaudīt, kā nodokļus maksā citi uzņēmumi, līdz ar to viņš kategoriski atteicās uzņemties atbildību par piegādātāju darbībām.
"Kopš reversā PVN ieviešanas situācija ir būtiski mainījusies pozitīvā virzienā. Domāju, visi, kas agrāk nodarbojās ar PVN shēmošanu nozarē, šobrīd no graudu nozares pārmetušies uz citām jomām," akcentē lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, piebilstot, ka šī kārtība no PVN iekasēšanas viedokļa ir būtisks ieguvums gan valstij, gan arī godīgajiem graudkopības nozares uzņēmumiem, jo, kamēr pastāvēja PVN shēmošanas iespējas, šie uzņēmēji nespēja veiksmīgi konkurēt un pastāvīgi bija spiesti domāt par izdzīvošanu. Latraps vadītājs gan norāda, ka vēl pieklibo VID solījuma pildīšana par operatīvāku norēķināšanos ar zemniekiem par pārmaksāto PVN. "Nodokļa atmaksa diemžēl mēdz kavēties, kas līdz ar to rada zemniekiem finansiālas grūtības. Tāpēc ceram, ka šis jautājums tomēr tuvākajā laikā tiks sakārtots," pauž Ruža.
Jauno noteikumu ieviešana nav mainījusi Rīgas dzirnavnieka iekšējos procesus, jo uzņēmums jau iepriekš pievērsa lielu uzmanību aizsardzībai pret potenciāli nelikumīgajiem tirgus spēlētājiem, saka Pakeltis un piebilst: "Lielākā priekšrocība ir tā, ka jaunā sistēma vienmērīgi sadala tirgus dalībnieku atbildību un samazina risku iekļūt PVN krāpšanā."
Reversā PVN sistēma radot arī lielāku drošību godīgajiem uzņēmējiem par to, ka tie netiks iesaistīti nelikumīgās shēmās. "Nebija arī tomēr pareiza sistēma, ka uzņēmējam pašam jāpārliecinās par sadarbības partnera godīgumu. Jo, piemēram, sākot sadarbību ar jaunu partneri, uzņēmējs nevar tā vienkārši uzreiz pieļaut, ka šis partneris varētu būt negodīgs. Turklāt, piemēram, ja pērc graudus no zemnieka, kā tu vari būt pilnībā pārliecināts, ka viņš nedarbojas kādās shēmās?" retoriski jautā Latraps vadītājs.
Savukārt SIA Baltic Agro pārstāvis Jānis Žugris uzsver, ka reversā PVN piemērošanas kārtība noņēmusi aizdomu ēnu no graudu tirdzniecības jomas. "Te gan jānorāda, ka iepriekšējā kārtība saglabāta divām kultūrām, ko tomēr arī var pieskaitīt pie graudiem – pupām un zirņiem, tomēr šo kultūraugu apjomi ir nelieli, tāpēc arī šeit nav īpašu risku. Proti, Latvijā ar šiem kultūraugiem ir apsēti ap 35–40 tūkstošiem hektāru, bet raža gadā ir ap 160 tūkstošiem tonnu. Ja rēķinām, ka cena par tonnu ir vidēji 200 eiro, kopējais apjoms arī PVN ziņā nav liels. Protams, mums kā tirgotājiem ērtāk būtu, ja visiem kultūraugiem tiktu piemērota vienāda kārtība, taču kopumā nekādas grūtības neizjūtam," pauž Žugris.