Labi turas
Lai arī Covid-19 ietekmē ekonomiskās izaugsmes tempus, šobrīd nevar teikt, ka Indijā vai Brazīlijā valdītu dziļa ekonomiskā krīze. Brazīlijas ekonomika pērn ir samazinājusies par 4,1%. Savukārt Indijas tautsaimniecībai pēc diviem neveiksmīgiem ceturkšņiem (pērn otrajā ceturksnī, rēķinot gada izteiksmē, valsts iekšzemes kopprodukts kritās par 24,4%, bet gada trešajā ceturksnī – par 7,3%) 2020. gada noslēdzošajos trijos mēnešos piedzīvoja izaugsmi par 0,4% salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2019. gadā.
Jāpiebilst, ka arī aizvadītajā gadā pandēmija šīm valstīm bija sagādājusi ne mazums sociālo problēmu, taču ekonomikām izdevās izvairīties no stihiskas lejupslīdes. Līdz šim abām valstīm no nekontrolētas krīzes ir izdevies izbēgts, pateicoties ekonomikas stimulēšanas pasākumiem ASV un Eiropā un šo pasākumu ietekmei uz finanšu tirgiem. Proti, tā kā centrālās bankas kā vienu no stimulēšanas līdzekļiem izmanto zemas procentu likmes, kas nes līdzi zemu parāda vērtspapīru ienesīgumu, nauda meklē peļņas iespējas citur un nonāk jaunattīstības valstu tirgos.
Meklējot peļņas iespējas, investoru nauda aizvien vairāk nonāk arī pasaules preču biržās, kā rezultātā tiek piedzīvots straujš izejvielu cenu kāpums. Gan Indijā, gan Brazīlijā, par spīti graujošajai situācijai ar Covid-19 izplatību un mirstību no šīs slimības, investori nevis pamet vērtspapīru tirgus, bet turpina tajos ieguldīt. Rezultātā cenas pieaug, nevis krīt. Turklāt abu valstu biržu indeksi – Indijā Sensex un Brazīlijā Bovespa – sasniedz aizvien jaunus vēsturiskos maksimumus vai arī atrodas ļoti tuvu tiem (atkarībā no nedēļas).
Tā kā pārejas ekonomikas valstis ir arī lielas globālā tirgus izejvielu piegādātājas, dārgās izejvielas palielina to eksporta vērtību, palīdzot stiprināt kopējo tautsaimniecību. Tomēr nevaram zināt, kas notiks brīdī, kad plīsīs izejvielu cenu burbulis preču biržās. Iespējams, tas notiks jau tuvāko mēnešu laikā, un šādā gadījumā jaunattīstības valstis, kuras pārņēmis Covid-19, var piemeklēt vēl sarežģītāka situācija par patlabanējo. Vienlaikus mazsvarīgs nav jautājums, kā straujā Covid-19 izplatība Indijā un Brazīlijā jau ietekmē un var ietekmēt pārējo pasauli un tās ekonomiku.
Šajā ziņā viedokļus izsaka visai piesardzīgi, tomēr atsevišķas atziņas jau var būt pārdomu vērtas. Piemēram, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš vērš uzmanību uz faktu, ka Indija ir nozīmīgs jūrnieku rekrutēšanas punkts. Apmēram 240 tūkstoši no 1,6 miljoniem pasaules jūrnieku esot indieši, un esošā situācija vēl vairāk var saasināt tās problēmas, kas ir saistītas ar jūrnieku trūkumu pasaulē. Tāpat, viņaprāt, pandēmija Indijā draud saasināt dažādu preču trūkumu, turklāt piegādes ķēdes jau tāpat grīļojas. Savukārt vakcīnu (pret Covid-19) eksporta aizliegums apdraud vakcinācijas procesus valstīs, kuras cerēja uz Indijas lielajām ražošanas jaudām.
Savukārt bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš izsaka viedokli, ka Indijas un Brazīlijas integrācijas pakāpe globālajos tirgos un ražošanas ķēdēs ne tuvu nav tāda, kā tas ir, piemēram, Ķīnai. Viņaprāt, pārvietošanās ierobežojumi ietekmēs energoresursu pieprasījumu un pasaules naftas cenas un dažās nozarēs apgrūtinās ražošanu.
Inflācijas faktors
Komentējot ekonomiskos procesus, Āboliņš norāda, ka pasaule aizvien labāk sadzīvo ar Covid-19 pandēmiju, tāpēc attiecībā uz Indiju un Brazīliju Covid-19 izplatības sekas tautsaimniecībā nav īsti skaidras. "Piemēram, pie mums pandēmijas ekonomiskā ietekme mazinās, un finanšu tirgiem pandēmija vairs nav būtisks faktors. Šobrīd aktuālā tēma ir inflācija, kas varētu uzkavēties ilgāk, nekā prognozēts, un piespiest ASV Federālo rezervju sistēmu ierobežot monetāros atbalsta pasākumus ātrāk, nekā plānots. Tas stiprinātu dolāru un "sistu" pa attīstības valstīm, kurām vajadzētu celt likmes savās valūtās," potenciālo problēmu ievirzi ieskicē Āboliņš.
Procentu likmju celšana ASV nozīmētu lielāku ienesīgumu šīs valsts obligācijām, stimulētu naudas atgriešanos pasaules lielākās ekonomikas parāda vērtspapīru tirgū. Indijai un Brazīlijai arī vajadzētu celt procentu likmes, lai noturētu savu parādu vērtspapīru ienesīgumu tādā līmenī, ka investoriem ir interesanti tajos ieguldīt. Taču šī procesa medaļas otra puse būtu dārgāka aizņemšanās Indijā un Brazīlijā, kā arī vietējo valūtu vērtības kāpums, kas sadārdzinātu eksportu. Turklāt Strautiņš vērš uzmanību uz to, ka pandēmija jau patlaban atspoguļojas arī Indijas rūpijas vērtības izmaiņās. Indijas valūtas vērtības kritums šo procentu likmju celšanas procesu padara vēl straujāku, tādējādi pasaules otrās apdzīvotākās valsts ekonomika var nokļūt savdabīgā negatīvajā spirālē.