Tautsaimniecība iet augšup

Šie faktori veido pamatu tam, lai ekonomiskās izaugsmes ātrums Latvijā palielinātos, turklāt runa ir ne tikai par jau aizvadīto gada otro ceturksni, bet par periodu vismaz līdz gada beigām. Proti, ja vien pasauli nepāršalks pēkšņa finanšu krīze vai ģeopolitiskie satricinājumi, šogad var rasties labvēlīgi apstākļi pēdējās piecgades straujākajai ekonomiskajai izaugsmei Latvijā.

Pagaidām pasaules ekonomikas konjunktūra mūsu valstij ir labvēlīga, izpaužoties arī straujākā valsts eksporta un rūpniecības izaugsmē. Tieši ārējo tirgu labvēlība ir galvenais faktors, kura ietekmē ražošana kopš pērnā gada rudens strauji uzņēmusi apgriezienus. Piemēram, šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar analogu laika periodu pērn, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā palielinājusies par 7,2%, bet maijā salīdzinājumā ar maiju pērn augusi par 9,4%, vēsta Centrālās statistikas pārvalde.

Labāks noskaņojums

"Globālais fons uzlabo Latvijas izaugsmes iespējas. Tas veicina iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos, kas savukārt padara pozitīvāku nākotnes vērtējumu. Šīs tendences labi parādās pieprasījumā pēc hipotekārajiem kredītiem, kas sasniedzis pēdējo deviņu gadu augstāko līmeni. Līdz ar to veidojas labvēlīgi apstākļi patēriņam, tajā skaitā mazumtirdzniecībā," situāciju komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tomēr, lai arī izaugsme mazumtirdzniecībā paātrinājusies, viņaprāt, tā vērtējama kā piezemēta. Ekonomikas speciālists norāda, ka pārtikas tirdzniecība stagnē, bet nepārtikas preču tirdzniecībai nepieciešama tālāka ekonomisko apstākļu stiprināšanās un straujāka nekustamā īpašuma tirgus attīstība.

Faktoru buķete

Jautāts, vai ekonomiskās izaugsmes temps šā gada otrajā ceturksnī varētu būt palielinājies, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka īstermiņa dati ir ar augšupejošu tendenci, taču otrajā ceturksnī viņš negaida būtiski straujāku ekonomikas izaugsmi nekā pirmajā ceturksnī un tālāku izaugsmes paātrināšanos gaida gada trešajā ceturksnī.

"Mazumtirdzniecības un rūpniecības dati pēdējos mēnešos bijuši ļoti labi, taču tie kopš gada sākuma nav tik būtiski mainījušies, lai šīs nozares nodrošinātu straujāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Lielākā cerība šobrīd ir uz būvniecību, » spriež ekonomikas eksperts un piebilst, ka pirmajā ceturksnī labvēlīgi laika apstākļi un izdevīga situācija elektroenerģijas tirgū ļāva par vairāk nekā 10% palielināt izlaidi enerģētikā, savukārt transporta nozarē pieauga ogļu transports cauri Latvijas ostām. Savukārt enerģētikā otrajā ceturksnī, pēc tautsaimniecības speciālista domām, tik straujš kāpums nav gaidāms, savukārt tranzītā jau atkal vērojams kritums.

Fondi un tranzīts

Vērtējot ekonomisko attīstību kopumā, Āboliņš izsaka viedokli, ka īstermiņa izaugsmi Latvijā noteiks ārējie faktori un tas, kā šogad veiksies ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi. "ES cikls vēl tikai sācies, gada pirmajā ceturksnī infrastruktūras būvniecība bija pērnā gada līmenī un izaugsmi būvniecībā veidoja lielāka aktivitāte privātajā sektorā," stāsta bankas Citadele eksperts.

Vērtējot ekonomiskās izaugsmes riska faktorus, Āboliņš min tranzīta nozari, kurā situācija ir visai mainīga. Tāpat, viņaprāt, grūti pateikt, kas notiek pakalpojumu jomā, jo, lai gan informāciju tehnoloģiju (IT) nozare turpina strauji augt, citu pakalpojumu eksports piebremzējies, un tas varētu nedaudz pavilkt uz leju kopējo ekonomikas izaugsmi. Tomēr kopumā par šo nozaru sniegumu Āboliņš izsakās pozitīvi, norādot, ka pieauguma temps IT, tūrisma un dažādu biznesa pakalpojumu eksportā apsteidz ekonomikas kopējos izaugsmes rādītājus.

Savukārt profesionālie pakalpojumi kopumā, ko veido finanšu, telefonsakaru, IT un biznesa pakalpojumi, nu jau kļuvuši par trešo nozīmīgāko Latvijas eksporta nozari, atpaliekot tikai no kokapstrādes un pārtikas. "Ja šo pakalpojumu eksports arī turpmāk augs tikpat strauji kā līdz šim, tad nākotnē profesionālo pakalpojumu eksports var kļūt par Latvijas lielāko eksporta nozari," teic Citadeles eksperts.

Pozitīvais skats

Gada sākuma uzrāviens ļauj pozitīvi vērtēt Latvijas izaugsmes perspektīvas, uzskata Gašpuitis. Tomēr SEB bankas IKP izaugsmes prognoze šim gadam joprojām ir 3,5%. SEB bankas speciālists pieļauj, ka gada trešajā ceturksnī IKP pieaugums gada izteiksmē varētu arī sasniegt 5%, kas gan saistīts ar vājo ekonomikas sniegumu pērn šajā periodā. Viņaprāt, 5% kāpumam šim gadam kopumā apstākļi nav atbilstoši, jo ir visai daudz nenoteiktības, turklāt šogad ir visai nelabvēlīgi apstākļi lauksaimniecības nozarei.

Savukārt Āboliņa IKP pieauguma prognoze šim gadam ir 4,1%, un trešajā vai ceturtajā ceturksnī izaugsme varētu pietuvoties vai pat nedaudz pārsniegt 5%. Viņš arī uzskata, ka šis gads ļoti daudz pateiks par to, kādu ietekmi uz mūsu valsts tautsaimniecību atstāj darba spējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās.