Naudas plūdi
INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs piekrīt, ka centrālo banku aktivitātes visā pasaulē ir radījušas labvēlīgus apstākļus finanšu tirgos un tā tas ir arī Latvijā. Šie apstākļi izpaužas naudas masas un brīvu likvīdo līdzekļu apjoma pieaugumā. ''Tik daudz naudas kā šobrīd investoru rīcībā nekad nav bijis. Skaidrs, ka daļa no šīs naudas ir pieejama arī Latvijas uzņēmumiem visdažādākos instrumentos, arī obligācijās,'' skaidro ieguldījumu nozares speciālists.
Jautāts, vai šis process labvēlīgi ietekmē uzņēmumu līdzekļu piesaistes iespējas arī Latvijā, viņš atbild apstiprinoši. Tiesa, eksperts arī norāda, ka ieguldījumu riska prēmija, ko prasa investori no Latvijas uzņēmumiem, ir dažāda un ir atkarīga no kredītriska, uzņēmuma reputācijas, nozares un citiem faktoriem. Arī valsts uzņēmumiem rodas labas iespējas šādā veidā piesaistīt naudu, un daļa no kompānijām to arī ir izmantojušas. Kā piemērus Martinovs min Latvenergo obligācijas ar dzēšanas termiņu 2022. gadā, kā arī Altum 2024. gada obligācijas ar negatīvu likmi vai procentus, kas ir tuvu tam, kā arī airBaltic 2024. gada obligācijas, kas ir pieejamas ar ienesīgumu ap 10%.
Gatavi riskēt
Luminor Asset Management Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš norāda uz vēl kādu aspektu, kas vismaz teorētiski ir labvēlīgs, lai vērstos pie investoriem pēc naudas. ''Zemas vai negatīvas likmes labu kredītreitingu parādzīmēm un depozītiem stimulē lielu daļu investoru – gan privāto, gan institucionālo – doties ārpus ierastās komforta zonas un meklēt atdevi riskantākos ieguldījumos. Teorētiski šis ir faktors, kam būtu jāpalīdz Latvijas uzņēmumiem aizņemties naudu ar parādzīmju palīdzību, jo investori, meklējot ienesīgumu, ir gatavi uzņemties lielāku risku. Tas vairāk gan attiecināms uz uzņēmumiem zem investīciju reitinga, kas Baltijas kontekstā principā ir visi tie uzņēmumi, kuri nav pilnībā vai daļēji valsts uzņēmumi vai arī nav vietējās bankas,'' skaidro Krūmiņš.
Pēc viņa teiktā, arī no prakses redzams, ka atsevišķiem uzņēmumiem, piemēram, Elko un Maxima, Baltijas līmenī izdodas izraisīt lielu interesi investoru vidū. Pieteikumu apjoms obligāciju iegādei pārsniedz izlaisto apjomu, kas nāk par labu uzņēmumiem, jo var aizņemties nedaudz lētāk, nekā sākotnēji plānots. Nesen pārtikas mazumtirgotājs Maxima Grupe, UAB emitējis 12 mēnešu parādzīmes 40 miljonu eiro apmērā. Uz šiem parāda vērtspapīriem parakstījušies institucionālie ieguldītāji no Baltijas, Skandināvijas, kā arī no Apvienotās Karalistes un vēl citām Eiropas valstīm. Pieprasījums pēc vērtspapīriem pārsniedza 100 miljonus eiro, un parādzīmes laistas apgrozībā ar 0,618% ienesīgumu.
Par maz intereses
Lai arī ir pavērušās iespējas dažādot naudas piesaistes līdzekļus un tikt pie lētākām investīciju iespējām, netrūkst arī dažādu šķēršļu, to vidū ne pārāk augsta interese no uzņēmēju puses. Uzņēmējdarbības vidē gan nereti dzirdamas sūdzības par to, ka trūkst līdzekļu biznesa paplašināšanai.
Pēc Martinova domām, galvenie šķēršļi naudas piesaistei ar obligāciju starpniecību ir nevis tie, kas nāk no kapitāla tirgus infrastruktūras, regulējuma vai investoru pieejamības, bet tie, kas ir atkarīgi no paša emitenta.
Šķērslis ir visai liels emisijas apjoms – tam, pēc Martinova teiktā, būtu jābūt vismaz desmit miljoniem eiro vai tuvu tam. Tāpat eksperts norāda uz korporatīvās pārvaldības un finanšu grāmatvedības līmeni, reputāciju, biznesa attīstības potenciālu un tā noturīgumu. ''Ne visiem uzņēmumiem un ne uz jebkādiem noteikumiem investori ir gatavi aizdot kapitālu, kā arī ne katrs uzņēmums pie šādiem nosacījumiem izvēlēsies iegūt finansējumu kapitāla tirgū. Šeit nāk prātā populārs apsveikuma novēlējums: lai mūsu vēlmes sakrīt ar mūsu iespējām. Ja sakrīt, tad mēs tirgū redzam veiksmes stāstus, kā, piemēram, Elko grupa, bet, kamēr nesakrīt, labāk nemēģināt,'' par uzņēmumu iziešanu obligāciju tirgū spriež Martinovs.
Trūkst jaudas
Savukārt Krūmiņš norāda uz mūsu valsts investīciju biznesa mazajiem mērogiem, kas izpaužas gan attiecībā uz mazajiem, gan uz lielāka kalibra investoriem. Viņaprāt, mazajiem privātajiem investoriem ir izaicinošs minimālais ieguldījuma apjoms parādzīmēs, kas nopietnākām emisijām sākas no 100 tūkstošiem eiro. ''Pat ja emisijai minimālais ieguldījuma apjoms ir noteikts mazs, piemēram, 1000 eiro, dēļ Eiropas Savienības (ES) direktīvām, kas paredzētas ieguldītāju interešu aizstāvībai, tās bieži vien nav pieejamas ieguldītājiem, jo bankām vai brokeriem ir sarežģīti – gan regulējuma ziņā, gan tehniskā ziņā – nodrošināt pieeju šim tirgum. Turklāt populāra alternatīva ir tā saucamie P2P (no angļu valodas peer to peer) aizdevumi, kur likmes ir šķietami pievilcīgākas un tehniska ieguldīšana ir vienkārša tiešsaistes platformās,'' skaidro Luminor ieguldījumu eksperts.
Savukārt lieliem privātiem investoriem, kurus varētu dēvēt par private banking segmentu, pēc ieguldījumu eksperta domām, šķērslis ir jau minētais ES regulējums attiecībā uz investoru aizsardzību, kas praksē nozīmē to, ka baņķieri bieži vien nemaz nedrīkst piedāvāt šīs iespējas klientiem, pat ja tehniski to būtu iespējams izdarīt.
''Šiem ieguldītājiem pašiem aktīvi jāseko tirgū notiekošajam un jābūt proaktīviem uz konkrēta ieguldījuma veikšanu. Bet arī šādos gadījumos pieejamo iespēju skaitu samazina emitentu izvēle netērēt līdzekļus un nesagatavot pilnu dokumentu paketi, kas ir nepieciešama, lai parādzīmes piedāvātu privātajiem investoriem,'' nianses skaidro Krūmiņš.
Savukārt attiecībā uz institucionālajiem investoriem, piemēram, pensiju fondiem, Latvijas uzņēmumu lielums un attiecīgi to organizēto emisiju nelielais izmērs, neskaitot jau minētos valsts uzņēmumus vai vispārīgi investīciju reitinga uzņēmumus, ir ierobežojošs, uzskata Luminor investīciju eksperts. Viņš atgādina, ka pensiju fondiem pastāv ierobežojumi, cik lielu apjomu no konkrētas emisijas var iegādāties, attiecīgi darbs, kas jāiegulda konkrētas ieguldījumu iespējas izvērtēšanā, bieži vien ir nesamērīgs ar potenciālā ieguldījuma apjomu, vērtējot to pārvaldīto pensiju fondu lieluma kontekstā.