Čužu purva dabas taka ir ļoti skaists un vienlaikus viegli ejams maršruts, kas īpaši patiks tiem, kuri novērtē augu valsts dažādību un skaistumu. Dabas liegums Čužu purvs ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik lielā platībā savvaļā aug krūmu čuža jeb klinšrozīte. Vienlaikus purvā sastopami arī citi reti augi, tādi kā bezdelīgactiņa, odu gimnadēnija, purva dzeguzene u. c. Skaistākā takas daļa, protams, ir čužu rozīšu klātā purva teritorija, un tie nav pāris augu, bet plašas jo plašas audzes. Brīnišķīgs pārgājiens, kas prasa vien pāris stundu, pat ejot kopā ar mazu bērnu!
Daudzveidīgas dabas vērtības vienuviet
Čužu purvs ir botānisks un ģeoloģisks dabas liegums Tukuma novadā, Kandavas pilsētas dienvidu un Kandavas pagasta centrālajā daļā, aptuveni divus kilometrus uz dienvidiem no Kandavas centra. Uz četrus kilometrus garo taku, kuras maršruts ir lokveida un kur vairākos tā posmos ierīkoti soliņi atpūtai, kā arī piknika vieta pie Abavas, jādodas garām bagātīgi ziedošai pelašķu pļaviņai, cauri ļoti mitram un ēnainam mežam, kura malas pilnas ar dadžiem un kazenājiem, taču netrūkst arī indīgu augu, piemēram, čūskogas bagātīgi klāj abas takas malas, tāpēc jāuzmanās, ja līdzi ir bērni, – lai mazie neiebāž kādu nelāgu ogu mutē. Netālu no takas sākuma kokos ieaugušas arī kādas, šķiet, pavisam senas ēkas drupas – to vidū slejas jau prāvi, augsti koki.
Izrādās, Kandavas apkārtnē ir ne tikai dabas vērtībām bagātā un ainaviskā Abavas ieleja, bet savulaik šeit, līdzīgi kā Ķemeros un Baldonē, bijusi sēravotu dziednīca. Čužu purva sēravotu spēju samazināt reimatisma radītās sāpes 1902. gadā atklāja uzņēmējs Žanis Dannenbergs. Iesākumā uzcelto māju Abavas malā 1903. gadā viņš paplašināja un ierīkoja tur sēravotu dziednīcu, kurā apmeklētājiem piedāvāja sēra, skuju un ziedu vannas, kā arī dūņu kompreses. Pieaugot sēravotu dziednīcas apmeklētāju skaitam, 1935. gadā tika sākta lielākas sēravotu dziednīcas būvniecība, taču Latvijai zaudējot neatkarību, tā nopostīta, un par ēku liecina vien kokos ieaugušie celtnes pamati…
Dabas liegums Čužu purvs ir viena no vecākajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā (dibināts 1924. gadā), taču tā pašreizējās robežas dabas liegums ieguva vien 1999. gadā. Dabas lieguma platība ir 96 hektāri, un tas plešas dabas parka Abavas senleja teritorijā. Dabas liegumā atrodas daļa no dabas pieminekļa Velna acs avots. Dabas liegums ietver nelielu daļu no Abavas ielejas.
Kaut arī dabas liegums apmeklētājiem ir interesants galvenokārt kā vienīgā krūmu čužas Pentaphilloides fruticosa atradne Latvijā, kā viena no retajām sēravotu vietām valstī, tas ir īpašs arī ar lielo dabas vērtību koncentrāciju nelielā platībā (īpaši aizsargājamas sugas: 17 augu, deviņu putnu, 14 bezmugurkaulnieku un divas abinieku sugas).
Dabas liegumā atrodas 10 Latvijā īpaši aizsargājami biotopu veidi.
Krūmu čužas sadzīvo ar orhidejām
Čužu purvs ir zemais purvs, un to papildina savdabīgas pļavas, kurās agrāk ganīja lopus, taču pārtraucot tradicionālo saimniekošanu, purvs un zālāji pamazām aizauga ar krūmiem. Par šo teritoriju tagad rūpējas AS Latvijas valsts meži, un ir izstrādāts dabas lieguma apsaimniekošanas plāns, saskaņā ar kuru tiek gādāts par dabas vērtībām, tai skaitā klinšrozītēm labvēlīgu vidi. Krūmu čužas zied no jūnija līdz augustam un ir ierakstītas Latvijas Sarkanās grāmatas I kategorijā. Čužu augšanai un attīstībai nepieciešami ļoti specifiski augsnes un mitruma apstākļi. Kandavas krūmu čužu atradni atklāja Rīgas dabas pētnieku biedrība 1846. gadā, un tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur šis augs sastopams savvaļā, taču dažādas čužu šķirnes var iegādāties stādaudzētavās, un tās bieži izmanto apstādījumu veidošanai. Čužas sauc arī par klinšrozītēm.
Dodoties izstaigāt Čužu purva taku, šķita, ka klinšrozītes ieraudzīsim šur tur pa kādam pudurītim, bet izrādās, ka to audzes ir plašas un tik tiešām klāj lielas platības. Skats ir iespaidīgs, kad saulainā dienā var vērot dzelteniem ziediņiem nosētos krūmus visriņķī un apkārt, kuros pulcējas bites, tauriņi un dažādi – lielāki un mazāki, dūcoši un arī pavisam klusi – kukaiņi (retie un īpaši aizsargājamie gaiļbiksīšu sīkraibenis un gāršas samtenis, meža sīksamtenis, zirgskābeņu zilenītis, spilgtā purvspāre, bērzu briežvabole, skabiozu pļavraibenis, spožā skudra u. c.)! Dabas lieguma ēnainākajās vietās ir arī neparasti daudz parka vīngliemežu.
Taka caurvij teritorijas ainaviskākās daļas un atklāj lielo dabas daudzveidību, taču, ja gribas pārskatīt dabas liegumu plašākā tvērumā, noder kāds no mednieku jeb putnu tornīšiem. Varbūt izdodas pamanīt arī kādu melngalvas stērsti, brūno čaksti, sila cīruli, tītiņu, griezi vai mazo mušķērāju? Pa kādai dzērvei vai baltajam stārķim jau nu noteikti!
Līdzās sajūsmai par čužu rozītēm mēģinājām ieraudzīt un atpazīt citus retos un arī gana izplatītos, bet tik un tā skaistos un vērtīgos augus – dažādus savvaļas orhideju dzimtas augus, Sibīrijas skalbi, sīpoliņu gundegu, bezdelīgactiņu, pallasa sausserdi, pļavas vilkmēli, parasto zeltdadzi u. c.
Slapjš, bet ne bīstams
Purvu divās atšķirīgās daļās sadala Smirnieku strauts. Uz ziemeļaustrumiem no tā ir augstais purvs ar simetrisku kupolu, bet uz dienvidrietumiem – zemais purvs, caur kuru no Velna acs avota tek Velna strauts. Takas viens posms šķērso Velna acs strautu un ved caur kaļķainu zāļu purvu un klinšrozītēm nosētu klajumu. Vietām vērojamas avotu izplūdes vietas un takas posmi, kuri ir bez dēļu seguma, nelīdzeni, vietām pat vasaras karstumā mitri, bet pavasaros pat neizbrienami. Taču pēc neilga laiciņa taka aizved uz sausu priežu mežu, cauri kuram var nokļūt uz atpūtas vietu pie upes.
Savukārt virzoties gar kaļķiežu ieguves karjeriem, nonākam līdz Velna acs avotam, kas ir viens no lielākajiem avotiem Kandavas apkārtnē. Avotu veido vairāki mazi avotiņi, un to minerālvielu sastāvs atšķiras. Arī Čužu purvā avoti ir ar atšķirīgu minerālvielu koncentrāciju – gan bagāti ar sērūdeņradi un kalciju (tāds ir arī Velna acs avots), gan minerālvielām mazāk bagāti. Velna acs avots ir valsts nozīmes aizsargājams avots, tas sākas Abavas senkrasta pakājē un tek gar Čužu purvu līdz pat Abavai.
Interesanti, ka Čužu purva ainava it kā savā ziņā ir purviem raksturīga, bet tomēr arī ļoti atšķirīga. Piemēram, te redzami kaļķiežu ieguves karjeri, kas izrakti XX gs. 50. gados.
Daļa ir sausa, bet citi veido nelielas ūdenstilpes. Lai gan dabas liegums saucas Čužu purvs, šeit ir tikai kaļķaino zāļu purvu fragmenti, kas mijas ar mēreni mitriem un sausiem zālājiem, gar kuriem tek avoti. Šeit nevar iegrimt kā akacī līdz jostasvietai, kā tas ir augstajā purvā. Vasarā, ja ilgstoši nav lijis, dabas liegumā var būt pavisam sauss, savukārt susināšanas neskartā augstajā purvā pat vasarā ir slapjš un staigns.