Gudri izmantot dabas spēku ir permakultūras saimniekošanas metožu pamatakmens. Ejot kopsolī ar dabu, nevis pret to, mācāmies ne tikai neizniekot dabas resursus, bet arī taupīt mūsu laiku un līdzekļus, uzskata Latvijas Permakultūras biedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Mežniece.
Kas ir permakultūra, un kur meklējami tās aizsākumi?
Vārds "permakultūra" ir radies no divu vārdu savienojuma – "permanentā kultūra". "Permanents" nozīmē pastāvīgs, esošs. Permakultūra kā zinātne, jauns koncepts tika radīta pagājušā gadsimta 70. gados, taču pati ideja ir sena, un tā ir pastāvējusi vienmēr, arī Latvijā. Permakultūras galvenā ideja ir dzīvot tā, lai mēs aiz sevis atstātu vietu labāku, nekā to saņēmām. Arī mūsu senči vienmēr tā ir dzīvojuši. Iedomājamies viensētu. Paaudze no paaudzes dzīvo vienā mājā, apkopj to pašu zemes gabalu. Viņiem svarīgi, lai viņu mazbērniem būtu labāka dzīvošana. Tas ir tas pats permakultūras koncepts, tikai šobrīd klāt nākušas jaunās metodes. Tie paši ilgtspējības principi, tikai papildināti ar jauniem atklājumiem un idejām.
Kādi ir ilgtspējīgas saimniekošanas principi?
Permakultūru kā konceptu pilsētniekiem ir jāmācās 72 stundu kursos, lai apgūtu trīs ētikas principus, 12 pielietošanas principus un apskatītu dažādas metodes, kādas varam ieviest. Tajā pašā laikā cilvēks, kas visu mūžu dzīvo laukos saskaņā ar dabu, šos principus automātiski pielietos, ja dzīvos tā, lai dabai un cilvēkiem ir labi. Mēs dalāmies ar to, kas mums ir, ar mūsu resursiem, ar to, ko saražojam.
Permakultūra nemēģina mācīt cilvēku, kā izaudzēt augus, bet tā lielu vērību pievērš, lai "izaudzētu" arī pašu augsni, jo augsnē augs gūst visu, kas tam ir vajadzīgs. Audzēt augsni ir jebkura zemkopja galvenais pienākums. Dzīvā, veselā augsnē ir pieejami pilnīgi visi augam nepieciešamie minerāli un barības vielas, un papildu piebarošana nav nepieciešama. Tā kā gaiss sastāv no 78% slāpekļa, tad, ja vien augsnē ir baktērijas, kas spēj to piesaistīt augiem uzņemamā formā, augiem nekad nepietrūks arī šī elementa. Ja augsne ir dzīva, tajā esošie organismi spēj visus nepieciešamos elementus pārveidot augiem uzņemamā formā. Ja ir dzīva augsne, mums nav nepieciešami nekādi minerālmēsli vai pesticīdi.
Iemācoties saimniekot saskaņā ar dabu, mēs mainām savu uztveri. Tad mums vairs nav nezāļu, bet gan dažādi kompanjonaugi, kas palīdz gan apputeksnētājiem, gan ar savām ēteriskajām eļļām veicina vēlamu īpašību izstrādāšanos mūsu kultūraugos. Izpratne veidojas mācoties, novērojot, eksperimentējot. Man tuvākais permakultūras koncepts ir novērošana. Labāk vienu gadu nedabūt tādu ražu, kāda bija iecerēta, bet iegūt sapratni par to, kas notiek, kā funkcionē augsne un mikroklimats manā dārzā. Un pēc tam atdarināt dabiskos procesus, tādējādi mazāk kaitējot apkārtējai videi. Mūsu lielākās problēmas ir tad, kad uztaisām kaut ko tik mākslīgu un abstraktu, ka tas vienkārši dabiski nav spējīgs pastāvēt, piemēram, iestādot monokultūru, kas nespēj funkcionēt bez mūsu palīdzības.
Biedrība nesen ir veikusi pētījumu Pesticīdi tavas mājas putekļos. Kādi ir šī pētījuma nozīmīgākie atklājumi?
Nepieciešamība pēc pētījuma radās diskusijās par joprojām Saeimā iestrēgušo iedzīvotāju iniciatīvu – no pesticīdiem brīvas aizsargjoslas ap dzīvojamajām mājām noteikšanu. Tika izveidota darba grupa, lai šo iniciatīvu izskatītu. No Zemkopības ministrijas puses, gan no dažādu industrijas pārstāvju puses tika teikts, ka pesticīdi nav problēma, ja tos pareizi lieto, jo tad tie paliek tur, kur tie tiek izkaisīti. Mūsu galvenais mērķis bija šo apgalvojumu pārbaudīt, jo mums nebija atbildes, vai Latvijā pesticīdi ir sastopami arī ārpus lauksaimniecības teritorijām. Pētījumam uzrunājām to māju iedzīvotājus, kas atrodas netālu no konvencionāli apstrādātiem laukiem. Iedzīvotājiem bija jāsavāc putekļi no dzīvojamajām telpām un jānosūta analīzēm. Tika ievākti 18 paraugi dažādās Latvijas vietās. 16 paraugos tika konstatēti no viena līdz astoņiem pesticīdiem dažādās koncentrācijās, tajā skaitā arī tādās, kas ir veselībai bīstamas. Secinājām, ka pesticīdi nepaliek tikai lauksaimniecības zemēs, tie nokļūst arī citviet, tajā skaitā mūsu mājās, kur tie nedrīkstētu būt.
Kā Latvijā samazināt pesticīdu lietošanas apjomus konvencionālajā lauksaimniecībā?
Latvijā šobrīd netiek nopietni domāts par pesticīdu lietošanas samazināšanu. To varam redzēt pesticīdu lietošanas statistikā, kas katru gadu pieaug. Vienīgais, kas var mums uzlabot situāciju, ir pēc iespējas vairāk atbalstīt bioloģisko lauksaimniecību, kā arī zemniekus pārejas procesā no konvencionālās uz bioloģisko lauksaimniecību. Līdz 2027. gadam Zemkopības ministrija vēlas palielināt ar bioloģiskām metodēm apsaimniekotas zemes tikai par vienu procentu. Daudzi bioloģiskie lauksaimnieki ir izvēles priekšā, vai turpināt darbu, jo administratīvais slogs ir liels, bet pienesums no subsīdijām vai kaut kāda cita atbalsta no valsts puses ir niecīgs.
Ja runājam par šīm aizsargjoslām gar apdzīvotām mājām, tad 2020. gadā iniciatīva nokļuva Saeimā, taču līdz šim brīdim nekas nav īsti pavirzījies. Beidzot ir publiskota pesticīdu aktīvo vielu pārdošanas apjoma statistika. Tajā redzam, ka pesticīdu lietošanas pieaugums Latvijā ir dramatisks. Arī insekticīdu pieaugums pēdējos gados ir liels. Kukaiņu monitoringa programmās redzam, ka naktstauriņu daudzums un sugu skaits ar katru gadu samazinās. Nepieciešama ir gan politiskā griba, gan aizsargjoslas, gan pesticīdu ierobežošana, lai situāciju uzlabotu.
Kādi ir biedrības šī gada plāni un ieceres?
Šogad vasarā biedrība rīkos jau 10. Permakultūras festivālu, kuru ievadīs vesela virkne reģionālu pasākumu ar interesantām darbnīcām, bet noslēguma pasākums notiks Rogovkā 12.–13. augustā. Tā ka visi laipni gaidīti! Šogad arī turpinām mūsu tiešsaistes tikšanās Zoom platformā trešdienu vakaros ar cilvēkiem, kuriem interesē permakultūra un kuri vairāk vēlas uzzināt par tās metodēm un mūsu biedrības darbu. Tā ka viss ir procesā. Darbojamies, skatāmies, piedalāmies. Ja kādam ir interese par permakultūru un ilgtspējīgu saimniekošanu, visi aicināti kļūt par mūsu biedrības biedriem.