Zemkopības ministrija 2021. gadā turpina darbu pie normatīvo aktu pilnveidošanas, lai veicinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, meža kapitāla vērtības pieaugumu, bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības saglabāšanu, samazinātu administratīvo slogu, uzlabotu kopējo meža nozares konkurētspēju un medību saimniecības ilgtspējīgu attīstību.
Šogad tiek plānots izstrādāt Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes pēc 2020. gada. Kā pamatnostādņu virsmērķis ieskicēta ilgtspējīga meža apsaimniekošana, īpašu uzmanību pievēršot meža ražības paaugstināšanai, kā arī pievienotās vērtības palielināšana un zināšanu un prasmju attīstība. Pamatnostādņu uzdevums ir sniegt ieguldījumu Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 prioritāšu – Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība un Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība – sasniegšanā.
Savukārt aizgājušās desmitgades izskaņā noslēdzās Nacionālā meža monitoringa kārtējais piecus gadus ilgais cikls, uzsākot nākamo – ceturto ciklu. Nacionālo meža monitoringu veic Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava. Monitoringā iegūtie dati atklāj, kāds koksnes resursu, ražības un veselības ziņā ir Latvijas mežs, kā arī ļauj ieskatīties nākotnē jeb modelēt, kāds tas būs pēc 50 vai pat 100 gadiem.
Oficiālie skaitļi liecina, ka Latvijā mežu platības pieaug, bet atkarībā no tā, kāds rādītājs tiek izmantots un kas tiek uzskatīts par mežu, skaitlis var variēt no 48% līdz pat teju 59%. Mežaudzes, kas aug vēsturiskās meža zemēs un kuras no transformācijas aizsargā likums, klāj 47,3% Latvijas teritorijas. Arī kokaudzes, kas aug pamestās lauksaimniecības zemēs, arvien atbilst meža definīcijai, bet jebkurā brīdī cilvēki tās drīkst pārvērst no meža atpakaļ apbūves zemēs vai aramzemēs. Šo mežaudžu platība starp 2015. un 2019. gadu pieaugusi par 1,1%. Ja mežam pieskaita šīs meža definīcijai atbilstošās kokaudzes, kā arī izcirtumus un iznīkušās audzes, mežu klātās teritorijas platība pieaug jau līdz 50,8%. Ja šai platībai vēl pieskaitītu meža ceļus, grāvjus, purvus, dažādus krūmājus, ar meža kokiem un krūmiem apaugušas dzelzceļa malas un apbūves teritorijas, tad "mežainums" sasniegtu pat 58,8%.
Šobrīd valdošā koku suga Latvijas mežos ir bērzs, precīzāk, divas bērzu sugas – purva un āra bērzs. Nākamās divas valdošās koku sugas Latvijas mežos ir priede un egle. Ja valdībā tiktu pieņemtas meža nozares ierosinātās normatīvās vides izmaiņas, mežu īpašnieki būtu vairāk motivēti mežaudzes atjaunot ar skuju kokiem un tādējādi pieaugtu gan mežaudžu vecums, gan koksnes resursu kvalitāte, vēsta a/s Latvijas valsts meži informācija.
Viens no būtiskiem bioloģisko daudzveidību raksturojošiem kritērijiem ir mežā esošā atmirusī koksne, kuras apjoms pēdējos gados pārsniedzot 60 miljonus kubikmetru.
Lai iegūtu kvalitatīvu mežu, svarīga ir ilgtspējīga tā apsaimniekošana visos meža attīstības ciklos un plānošana, ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu!