Daudziem Lieldienu svinēšana nav iedomājama bez olu krāsošanas un spraigām olu kaujām draugu un ģimenes locekļu starpā. Taču, kas jāzina, izvēloties olas svētku galdam, un kā pārliecināties par to kvalitāti?
Ko nozīmē cipari un burti olu marķējumā
Tā kā aptuveni 90% kaitīgo vielu cilvēks uzņem ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, jo īpaši rūpīgi jāseko līdzi tam, ko lietojam uzturā. Arī iegādājoties olas, jācenšas izvēlēties tādas, kuru ieguve ir mazāk kaitīga apkārtējai videi un līdz ar to arī mūsu veselībai, un, domājot arī par dzīvo radību labturību, novērtēt, lai to dējējas nav pavadījušas dzīvi ciešanu pilnos apstākļos. Pērkot olas, jāpievērš uzmanība marķējumam gan uz olu iepakojuma, gan uz pašas olas. Uz iepakojuma varam atrast informāciju par olu derīguma termiņu, iepakošanas centra kodu, olas kvalitātes šķiru, svara šķiru, uzglabāšanas nosacījumiem un dējējvistu turēšanas metodi. Visvieglāk par olu izcelsmi ir pārliecināties, apskatot kodu uz olas. Kods uz olas ietver dējējvistu turēšanas metodes kodu (1 – brīvā turēšana; 2 – dēšana kūtī; 3 – dēšana sprostos; 0 – bioloģiskā ražošana), ražotājvalsts kodu, piemēram, LV – Latvija, LT – Lietuva, EE – Igaunija; FI – Somija, kā arī dalībvalsts noteikto olu ražošanas uzņēmuma identifikācijas numuru (ciparu kombināciju, piemēram, 1234…). Kods uz olas, piemēram, varētu izskatīties šādi: 3LV1234 vai 3EE5678.
Pērkot olas Lieldienām, visbiežāk izvēlamies baltas, lai, krāsojot tās, varētu vieglāk iegūt pēc iespējas raibākus un košākus toņus. Lai arī veikalos lielākoties varam iegādāties baltas un brūnas vistu olas, pasaulē sastopamas arī zilas, rozā, pelēkas un pat zaļas olas. Vistu šķirne un to ģenētika nosaka, kādā krāsā būs olas. Jāteic, ka olu čaumalu krāsa neietekmē to kvalitāti, drošumu vai nekaitīgumu.
Bioloģiski sertificētas – labākas
Viens veids, kā būt drošiem, ka, ražojot olas, ir piedomāts gan par putnu labturību, gan saudzīgu attieksmi pret vidi, ir izvēloties iegādāties bioloģiski sertificētas vistu olas. "Bioloģiskā lauksaimniecība ir regulēta pārtikas ražošanas sistēma, kas ir ar augstiem standartiem, vienoti kontrolēta, pēc vienādiem principiem visā Eiropā. Attiecībā uz bioloģiski sertificētu olu ražošanu un putnkopību visur ir vienādi standarti, nevar būt nekāda zaļmaldināšana. No uzticības viedokļa zaļās ekolapiņas marķējums ir pārbaudīts un stingri uzraudzīts. Varam būt droši, ka šādu vistu olu ražošana ir klimatneitrāla un draudzīga videi, jo vistu barošanai netiek izmantota ģenētiski modificēta vai konvencionāli ražota pārtika. Vistas drīkst barot vienīgi ar bioloģiski sertificētu pārtiku. Nedrīkst arī izmantot nekādas sintētiskas piedevas vai stimulantus, lai vistas intensīvāk dētu olas.
Bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētiem putniem jānodrošina dabīgi dzīves apstākļi un cieņpilna attieksme. Vistām ir jābūt āra pastaigu laukiem, lai putni var iziet svaigā gaisā, uzņemt saules gaismu, paknābāt zālīti vai kukaiņus. Līdz ar to arī barība, ko vistas apēd, ir daudzveidīgāka un minerālvielām bagātāka. Ir teiciens, ka tu esi tas, ko tu apēd. Arī vistu olās nonāk tās vielas, ar kurām putns tiek barots. Tie ir augsti labturības standarti olu ražošanā. Arī bioloģiskās lauksaimniecības fermās nedrīkst būt vairāk par 3000 vistām, lai putniem varētu nodrošināt nepieciešamos apstākļus. Iedomājieties fermu, kurā mīt 100 tūkstoši vistu vienā kompleksā! Kāda tai ir ietekme uz vidi, un kā tādās lielās fermās var nodrošināt putnu labturību, salīdzinot ar nelielu bioloģisko lauksaimniecību?! Ja rūp gan sava, gan planētas veselība, vides daudzveidība, putnu labturība, jāizvēlas bioloģiski sertificētās vistu olas," saka Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.
Pirms pirkšanas jānoskaidro
Ja olas izvēlamies pirkt nevis veikalā, bet no privātajiem olu ražotājiem, kam būtu jāpievērš uzmanība? "Vienmēr jāizlasa informācija produkta marķējumā, pievēršot uzmanību produkta derīguma termiņam. Lai realizētu olas nelielā apjomā tieši gala patērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, nepieciešams saņemt olu realizācijas atļauju. Pirms šādas atļaujas izsniegšanas Pārtikas un veterinārais dienests pārbauda novietni, tostarp labturības un higiēnas prasības. Olu tirdzniecības vietā redzamā vietā ir jābūt norādītai informācijai par ražotāja vārdu, uzvārdu vai uzņēmuma nosaukumu, novietnes numurs datu centra reģistrā un adrese, kā arī putnu suga, no kuriem olas iegūtas, olu izdēšanas datums, to derīguma termiņš un realizācijas atļaujas numurs," skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Rubīna.
Uzglabāšanas temperatūra nemainīga
Viena no svarīgākajām lietām jebkuram produktam ir tā derīguma termiņš, ko ražotājs norāda marķējumā. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja produkta ārējais izskats var palikt nemainīgs pat vairākas nedēļas pēc tā iegādes. Piemēram, pēc olas čaumalas būs grūti saprast, cik svaiga tā ir. Tāpēc svarīgi pēc olu izņemšanas no iepakojuma saglabāt informāciju par to derīguma termiņu. "Atnesot mājās, olas var uzglabāt vai nu ledusskapī, vai ārpus tā – istabas temperatūrā, taču uzglabāšanas temperatūrai jābūt nemainīgai, jo temperatūras svārstības var veicināt olu bojāšanos. Tomēr ražotāji iesaka olas pēc iegādāšanās uzglabāt ledusskapī," saka Una Rubīna.
Olu svaigums
Līdztekus derīguma termiņam, kas norādīts uz olu iepakojuma, par olu svaigumu pieredzējušas saimnieces var pārliecināties, ievietojot tās ūdenī. "Ja tās ir svaigas, tās nogrimst un paliek tvertnes dibenā horizontāli. Ja ola vairs nav pirmā svaiguma, tā tvertnē atradīsies apmēram pa vidu vai trauka apakšā nedaudz slīpi un ar resno galu uz augšu. Savukārt, ja ola ir bojāta un uzturā vairs nav izmantojama, tā nekavējoties uzpeldēs virspusē. Lai pilnībā pārliecinātos par olas svaigumu, to var arī uzsist uz šķīvja un aplūkot, kā tā izskatās šķidrā veidā. Svaigām olām ir augstāks un viendabīgāks olbaltums. Vecām olām olbaltums ir ūdeņains un viegli atdalās no dzeltenuma," stāsta Una Rubīna.
Higiēna pirmajā vietā
Arī mājas apstākļos jāievēro elementāras higiēnas prasības, lai pasargātu sevi no pārtikas izraisītām saslimšanām, piemēram, salmonelozes. "Regulāri jāmazgā rokas. Uzglabājot pārtikas produktus, jēlprodukti jānošķir no citiem produktiem. Arī gatavojot jāievēro tas pats princips – jēlprodukti (olas, gaļa, zivis) nedrīkst nonākt saskarsmē ar citiem pārtikas produktiem, tāpēc to apstrādei vēlams izmantot atsevišķus virtuves piederumus, bet galda virsma pēc jēlproduktu apstrādes rūpīgi jānotīra. Dzīvnieku izcelsmes jēlprodukti ir pareizi termiski jāapstrādā, kārtīgi novārot vai izcepot," atgādina Una Rubīna.
Koši un dabīgi
Katrai ģimenei ir savas tradīcijas un receptes olu krāsošanai. Taču kāpēc šajās Lieldienās nepamēģināt ko jaunu? Lūk, pāris ieteikumu, kā ar dabiskām krāsām iegūt košus un neparastus toņus.
Koši zils tonis. Smalki sakapājam zilo kāpostu un iemērcam to uz 8–12 stundām puslitrā ūdens, pievienojot sešas ēdamkarotes etiķa. Pēc tam gatavā šķidrumā ievietojam jau novārītas olas, ļaujot tām ievilkties.
Tumši violets tonis. Ņemam sarkanvīnu, pārlejam to pāri olām un atstājam tās mērcēties vismaz 12 stundas. Pēc tam olas izņemam un ļaujam tām nožūt. Svarīgi atcerēties, ka šādā veidā krāsotas olas nedrīkst mazgāt vai pārklāt ar eļļu.
Koši rozā tonis. Puslitru sarkano biešu sulu uzvāra kopā ar divām ēdamkarotēm etiķa. Olas ieliekam karstajā šķidrumā un ļaujam tām ievilkties vismaz divas stundas, kamēr tās atdzisušas.
Spilgti dzeltens tonis. Trīs ēdamkarotes kurkumas pulvera ieberam puslitrā ūdens. Uzvārām to, ļaujot olām šajā šķidrumā vairākas stundas ievilkties. Spilgtākam tonim varam pievienot divas ēdamkarotes etiķa. Olas ieteicams izņemt tad, kad tās jau atdzisušas