Alnis (alces alces) ir pārnadzis, pieder briežu dzimtai un ir lielākais Latvijas savvaļā sastopamais dzīvnieks. Aļņi ir mežu iemītnieki, bet mēdz uzturēties arī purvu malās, izcirtumos un kultūrainavā. Tiem raksturīgs plats purns ar garu un platu augšlūpu, ķermeņa apmatojums tumši brūns, kājas gaišas. Lielais aļņu tēviņu lepnums - ragi - aug no aprīļa līdz jūlijam, augustā tos attīra no ādas, bet no oktobra beigām līdz decembrim, pēc riesta, tos nomet. Aļņu govīm mazuļi dzimst maijā, un mātes dzīvo kopā ar tiem. Piedzimstot mazuļiem, iepriekšējā gada teļi māti atstāj un, meklējot jaunu dzīvesvietu, sāk klejot. Latvijā aļņu dabiskie ienaidnieki ir vilki.
Aļņi ir aktīvi visu gadu, barojas galvenokārt no rīta un vakarā, ziemā - arī dienā. Ap 90% no visas uzņemtās barības ir dažādu kokaugu daļas. Vasarā būtiska loma ir arī dažādiem lakstaugiem un ūdensaugiem. Ziemā pārtiek no lapu koku dzinumiem (blīgznas, pīlādži, kārkli, krūkļi, apses), kā arī labprāt uzturā patērē priedes un egles dzinumus, mizu. Var nodarīt postījumus mežaudzēm, apgraužot jaunos kociņus.
Par aļņa klātbūtni dabā liecina ne tikai pēdu nospiedumi, bet arī ekskrementu kaudzītes, kas buļļiem, govīm un arī teļiem ir atšķirīgas. Netiešas aļņu klātbūtnes pazīmes ir apgrauzti koku zari un stumbru mizas bojājumi.
Aļņa gadā muzejā notiks vairāki pasākumi, pirmais - ģimenes diena Noslēpumainais gada dzīvnieks jau sestdien, 26. janvārī.
Gada dzīvnieka paziņošanas tradīciju Latvijas Dabas muzeja zoologi aizsāka 2000. gadā.