Ja raugās uz tām valstīm, no kurām jau gadiem Latvijā ierodas visvairāk ārvalstu tūristu, tad samazinājies vienīgi tūristu skaits no Krievijas. Viesu skaits no Krievijas šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni pērn sarucis ievērojami - par 29 740 cilvēkiem.
Arī Rīgas, Jūrmalas un Daugavpils Tūrisma informācijas centros (TIC) Dienai apliecina, lai gan Krievijas tūristu šogad ir mazāk, pieaudzis ir kopējais ārvalstu ceļotāju skaits. Rīgas TIC vadītāja Zane Kursīte lēš, ka vidēji stundā TIC ierodas ap 80 ārzemniekiem. Viņa arī stāsta, ka šogad Rīgā ierodas ievērojami vairāk kruīza kuģu nekā pērn, kas pārsvarā atved spāņu, itāļu un franču tūristus. Tiesa, šie viesi gan Latvijas galvaspilsētā uzturas vidēji sešas stundas, tad dodas tālāk kruīzā uz citām valstīm. Kruīzu ceļotāju galvenie jautājumi TIC darbiniekiem ir par Rīgas nozīmīgākajiem apskates objektiem, kurus samērā īsā laikā var pagūt apskatīt, kā arī par ēdināšanas vietām.
No individuāliem ceļotājiem, kas Rīgā uzturas vairākas dienas, visvairāk ir lietuviešu, igauņu, kā arī vāciešu. Kursīte stāsta, ka šo viesu galvenie jautājumi ir par sabiedriskā transporta lietošanas kārtību, kā arī apskates vietām ārpus Rīgas.
Daudzās Eiropas pilsētās ceļotāji ar karti rokā droši var doties pie jebkura policista un saņemt skaidrojumu, kā nokļūt interesējošajā vietā, Rīgā diemžēl tas ne vienmēr būs iespējams. Diena bija lieciniece divu tūristu nesekmīgiem mēģinājumiem no Saeimas tuvumā stāvošiem Valsts policijas policistiem saņemt palīdzību, lai atrastu Trīs brāļus, kas atrodas divu minūšu gājienā no parlamenta. Lai gan meitenēm rokās bija karte, policisti tomēr nemācēja nedz komunicēt angliski, nedz paskaidrot virzienu, kurā doties. Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis Dienai gan paskaidroja, ka obligātas angļu valodas zināšanas netiek prasītas no visiem policistiem, tās ir obligātas tikai atsevišķās struktūrvienībās strādājošajiem.
Tūristu pieaugumu gan neizjūt Vecrīgas suvenīru tirgotāji. Dienas aptaujātie tirgotāji stāsta, ka šogad pircēju esot jūtami mazāk nekā pērn, un to saista ar viesu no Krievijas apsīkumu, jo tieši viņi bijuši aizrautīgākie suvenīru pircēji. Aijas kundze, kas ar dzintara izstrādājumiem un adījumiem tirgojas pie Pēterbaznīcas, teic, ka šogad bizness sokas sliktāk nekā pērn. Interesanti, ka pircēju vidū esot daudz japāņu tūristu. Arī itāļi un spāņi neesot vienaldzīgi pret Latvijas dzintaru. "Mēs bijām cerējuši uz labāku sezonu, nekā tā izskatās pašlaik," atklāta ir Anita Vilistere, kas pretī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam tirgo sava vīra darinātās dzintara rotas un dzintara gabalus. Anita par vidēja izmēra dzintara auskariem prasa 15-20 eiro, bet lielās rokassprādzes un krelles ir par 35 eiro, savukārt mazas dzintara sirsniņas, iekārtas sudraba ķēdītē, maksā tikai trīs eiro. "Lielākais pirkums vienā reizē man bija 50 eiro vērtībā. Tas gan bija pērn. Japāņu tūristi labprāt pērk vienkārši neapstrādātus dzintara gabalus. Man skumji ir par to, ka daudzām tūristu grupām gidi iesaka dzintara rotas pirkt tikai salonos, jo uz ielas varot nopirkt plastikātu. Tā nav taisnība, un šāda gidu rīcība nav godīga," teic Vilistere.
Jūrmalas TIC vadītāja Gunta Ušpele stāsta, ka, par spīti prognozei, ka bez Krievijas tūristiem Jūrmala būs teju mirusī pilsēta, šā gada pirmajos trīs mēnešos ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 3%. Nenoliedzams gan esot fakts, ka Krievijas ceļotāju skaitā šogad vērojams būtisks kritums salīdzinājumā ar pērno gadu. Vairums viesu ir no Lietuvas, Igaunijas, Skandināvijas, Vācijas, arī Krievijas. "Pie mums aizvien vairāk ierodas individuāli ceļotāji no ārvalstīm ar ģimenēm, kuri te vēlas atpūsties. Tie ir gan kaimiņi no Lietuvas un Igaunijas, gan arī, piemēram, ceļotāji no Vācijas. Viņi interesējas arī par ekskursijām uz citām Latvijas pilsētām, it īpaši uz Kuldīgu, Cēsīm un Ventspili. Daudzi mūsu viesi īrē mašīnas, lai paceļotu pa Latviju," izklāsta Ušpele. Izrādās, Jūrmalā dzīvība ir arī nesezonā, kad daudzi Rietumeiropas iedzīvotāji, īpaši seniori, ierodas šajā kūrortpilsētā, lai uzlabotu veselību. Īpaši pieprasītas esot sanatorijas Jaunķemeros un Vaivaros. Jāpiebilst, ka daudzos gadījumos Latvijā sanatoriju pakalpojumi ir krietni lētāki nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs, taču pretendē uz līdzvērtīgu kvalitāti.
Visu žurnālistes Rūtas Kesneres rakstu Ārvalstu tūristu skaits Latvijā šogad pieaudzis lasiet otrdienas, 14.jūlija, laikrakstā Diena!