Neiepriecinošā statistika
PVO paspārnē esošā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra uzskata, ka gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem onkoloģisko saslimšanu cēloņiem. Kā norāda nekomerciālās klimata izpētes organizācijas Berkeley Earth eksperti, visdramatiskākā situācija ir Ķīnā, kurā atmosfēras gaisa piesārņojums ik gadu kļūst par 1,6 miljonu cilvēku nāves cēloni. Tas nozīmē, ka gaisa piesārņojums izraisa aptuveni 4400 nāves gadījumu dienā jeb 17% visu nāves gadījumu Ķīnā. Jāpiebilst, ka Ķīnas varas iestādes cenzē statistisku par gaisa piesārņojuma izraisītajiem nāves gadījumiem un saslimšanām, tamdēļ dažādu organizāciju aplēses atšķiras, bet 1,6 miljoni ir vidējais rādītājs.
Ķīnas Ekoloģijas ministrijas dati liecina, ka 2014. gadā gandrīz 90% lielpilsētu (par tādām tiek uzskatītas 74 valsts pilsētas) gaisa piesārņojums pārsniedza likumā atļauto normu - 35 mikrogramus PM 2,5 (cietu daļiņu ar diametru 2,5 mikrometri vai mazāku) vienā kubikmetrā atmosfēras gaisa. Savukārt vidējais atmosfēras gaisa piesārņojuma līmenis valstī divas reizes pārsniedza pieļaujamo normu. Lai arī šā gada vidū gaisa kvalitātes standartiem atbilda jau 19 lielpilsētu, ministrija atzinusi, ka agrāk par 2030. gadu valstij kopumā neizdosies samazināt vidējo piesārņojuma līmeni līdz likumos noteiktajām prasībām.
Karš pret piesārņojumu
Ņemot vērā aizvien augošo starptautisko organizāciju un iedzīvotāju neapmierinātību ar gaisa piesārņojumu, Ķīnas valdība pērn paziņoja, ka piesārņojumam piesaka karu. Šīs "karadarbības" ietvaros tiek slēgti ekoloģiskajām prasībām neatbilstošākie rūpniecības uzņēmumi, kā arī samazināta ogļu izmantošana. Ķīnā darbojas vairs tikai viena no četrām lielajām ogļu elektrostacijām, un arī to plānots slēgt jau nākamgad. Pirmā no lielajām ogļu elektrostacijām tika slēgta pērn, vēl divas - šā gada martā. Vietā paredzēts uzbūvēt četras jaunas gāzes elektrostacijas, kuru kopējā jauda 2,6 reizes pārsniegs slēgto staciju kopējo jaudu. Atbilstoši oficiālajām aplēsēm ogļu elektrostaciju masveida slēgšana jau 2017. gadā ļaus samazināt Ķīnas ogļu patēriņu par 13 miljoniem tonnu salīdzinājumā ar 2012. gadu.
Mazinoties celtniecības bumam, Ķīnā kritušies cementa ražošanas un čuguna liešanas apjomi, tās ir rūpniecības nozares, kas atmosfēru piesārņo visvairāk, tomēr šajā gadījumā nav runa par valdības politiku, jo, līdzko ražošanas apjomi atjaunosies, atsāksies arī atmosfēras piesārņošana.
Situācijas uzlabošanos atzīst arī Greenpeace, kas nesen publiskotajā ziņojumā norādīja - gada pirmajos sešos mēnešos gaisa piesārņojuma līmenis 189 Ķīnas pilsētās samazinājies vidēji par 16%, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2014. gadā. Tajā pašā laikā piesārņojums joprojām ir ievērojami augstāks par Ķīnas valdības noteikto normu, nemaz nerunājot par PVO ieteiktajiem rādītājiem. (Interesanti, ka, pēc Ķīnas Ekoloģijas ministrijas datiem, gaisa piesārņojuma līmenis Pekinā šā gada pirmajos sešos mēnešos audzis par 11%, gan salīdzinot ar iepriekšējo pusgadu.)
Daži eksperti tomēr norāda, ka Ķīnas ekonomikas problēmas un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās var kavēt ieplānoto pāreju uz plašu gāzes izmantošanu ekonomikā, pat par spīti zemajām gāzes cenām un ar Krieviju noslēgtajiem līgumiem par vērienīgām gāzes piegādēm nākotnē. Daudziem uzņēmumiem, it īpaši privātajiem, vienkārši var nepietikt līdzekļu, lai pārietu uz gāzes izmantošanu. Turklāt ogles kā kurināmais jebkurā gadījumā izmaksā lētāk par gāzi, ko lielākoties nākas importēt. Rezultātā varas iestādes var atzīt pārmaiņu turpināšanu par ekonomiski neattaisnotu un tās atlikt, lai gan vairākums ekspertu uzskata šādu iespēju par maz ticamu.
Izaicinājums Indijai
Ķīna kā pasaules lielākā vai, raugoties pēc citiem parametriem, pasaules otra lielākā ekonomika, kura atrodas "pasaules rūpnīcas" statusā, tomēr nav gaisa piesārņojuma ziņā problemātiskākā valsts. Atbilstoši PVO 2014. gada ziņojumam valstu ar lielāko gaisa piesārņojumu pasaulē pirmo trijnieku veido Afganistāna (galvenokārt klimatisko apstākļu dēļ), Irāna un Indija. Šā gada vidū PVO publiskotajā pasaules piesārņotāko pilsētu pirmajā piecpadsmitniekā nav atrodamas Pekina un Šanhaja, toties ir desmit Indijas pilsētu, kuras - ar Deli priekšgalā - aizņem saraksta pirmās vietas. Piecpadsmitniekā atrodas arī trīs Pakistānas, kā arī pa vienai Irānas un Kataras pilsētai.
Tieši Indija arī tiek uzskatīta par valsti, kura ir ceļā uz to, lai kļūtu, iespējams, par lielāko gaisa piesārņotāju pasaulē. Indijai jau šogad prognozēts straujāk augošās lielās ekonomikas statuss pasaulē, tāpat gaidāms, ka šī Āzijas lielvalsts jau pārskatāmā nākotnē pacelsies uz trešo vietu pasaules lielāko ekonomiku sarakstā, atpaliekot vienīgi no Ķīnas un ASV.
Diemžēl Indijas ekonomisko izaugsmi pavada strauja gaisa piesārņojuma palielināšanās, kam valsts vadība pievērš maz uzmanības, nevēloties bremzēt izaugsmi. Indijas enerģētiku un rūpnīcas darbina galvenokārt ogles, valstī sākas celtniecības bums, kura nodrošināšanai būs nepieciešamas atmosfēru piesārņojošas rūpnīcas (ekoloģiski tīrākas rūpnīcas Indijā neatmaksājas to dārdzības dēļ), turklāt iedzīvotāju labklājības kāpums palielina, piemēram, automašīnu daudzumu, kuru izplūdes gāzes un nodilušās riepas tāpat ir vērā ņemams gaisa piesārņojuma avots.
Šie un citi faktori (piemēram, klimatiskie apstākļi, kas sekmē bioloģiskā gaisa piesārņojuma izplatību) jau noveduši pie tā, ka gaisa piesārņojums Indijā ir straujāk augošais pasaulē. Tas, kā izdosies šo tendenci apturēt, pagaidām ir temats diskusijai.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu