Dabas parks Piejūra ir viena no nozīmīgākajām Rīgas un tās apkārtnes īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. "Kā jebkurš dabas parks, tas ir veidots ne vien sabiedrības izglītošanai un atpūtai, bet arī tam, lai saglabātu noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, ainavas, kā arī uzturētu bioloģisko daudzveidību," norāda Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģionālās administrācijas direktora vietniece Meldra Priedēna.
Lai mazinātu antropogēnās slodzes ietekmi, atjaunotu vērtīgos piekrastes biotopus un veicinātu ilgtspējīgu apsaimniekošanu dabas parkā Piejūra, pērn Carnikavas novada pašvaldība sadarbībā ar Biedrību Baltijas krasti, Dabas aizsardzības pārvaldi un Rīgas domes pilsētas attīstības departamentu uzsāka Eiropas Savienības (ES) LIFE programmas CoHaBit projektu.
Savietot intereses
Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt dabas parka dabas aizsardzības plānu, sagatavot jaunu apmeklētāju plūsmas menedžmenta plānu visai parka teritorijai, tāpat ierobežot invazīvo svešzemju sugu izplatību, kā arī izvērtēt cilvēku radīto ietekmi uz dabas vērtībām. Pasākumi vērsti galvenokārt uz jūras piekrastes kāpu biotopu, taj’a skaitā mežainu piejūras kāpu vai dabisku boreālo mežu, priekškāpu un embrionālo kāpu, palieņu un piejūras zālāju aizsardzību. Šie prioritāri aizsargājamie biotopi Piejūrā pašreiz tiek pakļauti dabisko un antropogēno faktoru radītai slodzei, kas ievērojami veicina biotopu kvalitātes pasliktināšanos, tā ietekmējot to kvalitātes statusu arī ES līmenī. "Pērn dabas pētnieki apsekoja Piejūras dabas parku, lai konstatētu tā vērtības un pēc tam varētu lemt, kā veidot apmeklētāju plūsmas maršrutus. Tagad esam uzsākuši dabas aizsardzības plāna izstrādi. No pašvaldības puses tajā iekļaujam mūsu iedzīvotāju atpūtas intereses – takas uz jūru, WC, auto stāvlaukumus. Pašlaik mūsu teritorijā ir tikai daži nelieli auto stāvlaukumi, tie nenodrošina apmeklētāju vajadzības, tāpēc dabas parks tiek izbraukāts," atzīst Carnikavas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ināra Stalidzāne.
Biedrība Baltijas krasti projekta ietvaros veic teritoriju izpētes un sagatavošanas darbus, izstrādā vides ekspertu atzinumus, lai varētu uzsākt dabas parka vērtīgo biotopu atjaunošanu. Baltijas krastu pārziņā ir arī LIFE CoHaBit sociālekonomiskais monitorings, lai novērtētu projekta aktivitāšu un rezultātu sociālo un ekonomisko ietekmi uz dabas parka teritoriju. "Apsekojām gan piekrastes kāpu, gan mežu un piekrastes zālāju biotopus – pļavas un lagūnas. Identificējām akūtas vietas, kur nepieciešams veikt biotopu atjaunošanas pasākumus," stāsta šī projekta pārstāve no biedrības Baltijas krasti Agnese Jeņina, viņa turpina: "Tās ir vietas, kur notiek intensīva krasta noskalošanās vai kur ir vislielākā antropogēnā slodze. Piemēram, Garciemā pie Eimuru kanāla krastu grauž periodiskās lielās vētras un kāpas negatīvi ietekmē lielā antropogēnā slodze. Otra tāda vieta ir Mangaļsalas posms no Daugavas ietekas līdz Vecāķiem. Jāapsaimnieko un jāatjauno arī dabas parka pļavas dabas liegumā Vakarbuļļos un dabas liegumā zonā Daugavgrīvā pie lagūnu biotopiem." Atjaunot nepieciešams arī mežu biotopus – intensīvi aizaugošās pelēkās un mežainās kāpas.
"Erozijas skartajos krastos kāpas stiprināsim. Metodes būs dažādas – ierīkosim gan pīto zaru sētiņas, gan stādīsim graudzāles. Lai smiltis nepārpūstu, veidosim zaru klājumus. Garciema teritorijā, kur ir ļoti liela erozija, iespējams, notiks arī smilšu pārlikšana un kāpas stiprināšana ar pāļiem. Savukārt Mangaļos izmantosim inovatīvu metodi – veidosim sētiņu pinumus, kas pildīti ar sausajām niedrēm," paskaidro A. Jeņina. Interesanta metode tiks izmantota arī pļavu atjaunošanā, vides speciāliste stāsta: "Vakarbuļļu dabas liegumā ir ļoti vērtīgas piejūras pļavas, kas aizaug ar dažādām graudzālēm. Viena no metodēm, lai samazinātu graudzāļu daudzumu un radītu iespēju spēcīgāk augt mazāk konkurētspējīgiem augiem, ir zvaguļa sēklu izkaisīšana pļavā. Zvaguļi ir pusparazīti, kas parazitē uz graudzālēm un tauriņziežiem, nomācot šo augus un samazinot to dzīvotspēju. Zvaguļa sēklas tiek ievāktas netālajās Daugavgrīvas pļavās. Ceram, šī metode palīdzēs uzlabot Vakarbuļļu piejūras pļavu biotopa kvalitāti."
Veido infrastruktūru
Dabas parks aptver visu Carnikavas novada piekrastes teritoriju. Lai nokļūtu līdz jūrai, ceļš ved caur to. Cita projekta ietvaros pašlaik Carnikavā tiek izbūvēta 1,8 kilometrus gara atpūtas taka, lai mazinātu antropogēno slodzi un virzītu apmeklētāju plūsmu. Taka tiek noklāta ar betona plātņu segumu 1,7 km garumā, takas beigās 115 metros – ar koka segumu un pirms noejas uz jūru paredzēta skatu platforma.
"Otru projektu īstenojam Garciemā pie Eimuru kanāla, kur tiek izbūvēta koka laipu taka uz jūru. Savukārt lielākais infrastruktūras projekts, kur šogad pabeidzam projektēšanu un jau ir saņemts ietekmes uz vidi novērtējums, ir vairāk nekā 20 kilometru garš veloceliņš no Vecāķiem uz Lilasti. Igaunijas un Latvijas pārrobežu projekta ietvaros veidojam arī Jūrtaku. Tas ir gājēju maršruts pa visu Latvijas un Igaunijas piekrasti," stāsta I. Stalidzāne un piebilst: "Mūsu nākotnes uzdevums ir attīstīt atpūtas vietas un pieeju jūrai. Tāpēc gatavojam dabas parka dabas aizsardzības plānu, lai salāgotu intereses. Pie mums notiek daudz publisku pasākumu, un būtu svarīgi dabas aizsardzības plānā iezīmēt noteiktus maršrutus, kuros ļaut organizēt, piemēram, sportiskas aktivitātes."
Pirmais dabas aizsardzības plāna uzmetums tiks izstrādāts līdz gada beigām. Uz pirmo informatīvo sanāksmi, kurā tika spriests par plāna izstrādi, bija aicināti iedzīvotāji, it īpaši zemju īpašnieki. "Lai būtu lielāka iedzīvotāju interese pirms publiskās apspriešanas, organizējām tikšanos ar dabas speciālistiem, kuri ekskursijā izrādīja dabas parka lielākās vērtības. Diemžēl Carnikavā šajā ekskursijā piedalījās tikai daži cilvēki," nožēlu pauž I. Stalidzāne. Taujāta, vai vietējie iedzīvotāji novērtē tās priekšrocības, ko sniedz īpaši aizsargājamā dabas teritorija, pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja atzīst, ka būtiskām pārmaiņām tie nav gatavi: "Ja dabas parka teritorija tiks paplašināta, līdz ar to paredzot stingāku apsaimniekošanas režīmu, pieļauju, ka būs daudz asu viedokļu sadursmju. Carnikavas novadā apmeklētāju plūsma palielinās, arī novada iedzīvotāju kļūst vairāk – jau gandrīz 10 tūkstoši. Mums ir jādomā, kā saglabāt dabas vērtības, un jārūpējas, lai iedzīvotāji tās varētu izmantot."
A. Jeņina kā piemēru min Gaujas lejas pļavas: "Šī ir diskutējama teritorija. Kādreiz tur ir bijis vērtīgs zālāju biotops – palieņu pļavas. Pašlaik – aizaudzis niedrājs. Lielākā daļa pļavu ir privātīpašumi, kas netiek apsaimniekoti." Vides speciāliste norāda arī uz putnu sugu skaita samazināšanos aizaugošās palieņu pļavās. Savukārt I. Stalidzāne piebilst: "Carnikavas pašvaldība savā ilgtermiņa redzējumā Gaujas grīvas apkārtni ir definējusi kā nozīmīgu ainavu teritoriju, par kuru jau tagad ir liela apmeklētāju interese. Tādēļ pašvaldība plāno attīstīt tūrisma infrastruktūru gan piekļuvei Gaujas upei, gan taku izveidi uz Gaujas grīvu, kas arī organizētu apmeklētāju plūsmu."
Ignorē aizliegumu
Šovasar veldzēties no tveices ļaudis aktīvi dodas pie ūdeņiem. Taču Latvijā ir arī tādas ūdenstilpes, kurās peldēties aizliegts. Sargājot ļoti retu augu – Dortmaņa lobēliju, šāds liegums noteikts Piejūras dabas parkā esošajā Ummja ezerā. Ummis ir viens no dažiem Latvijā vēl atlikušajiem oligotrofajiem jeb dzidra ūdens ezeriem, un tajā aug tikai šādos ezeros sastopamā un Latvijā vienīgā lobēliju dzimtas suga, kas ir ļoti reta un tādēļ īpaši aizsargājama. Pēdējo 100 gadu laikā ezeru aizaugšanas un ūdens piesārņošanas dēļ šis augs izzudis jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros.
Trauslā Dortmaņa lobēlija sakņojas ezera dibenā pavisam nelielā dziļumā, tāpēc pārsvarā sastopama ezera piekrastē. Jūlijā tā paceļ virs ūdens 40–70 cm garu stublāju un zied ar baltiem ziediem, nobriedinot sēklas virs ūdens. Dortmaņa lobēlijas lielākais drauds ir ezera ūdens piesārņošana ar biogēniem – pamatā fosfora savienojumiem, un šo vielu pieplūde ūdenstilpēs pārsvarā notiek tieši lielā peldētāju skaita dēļ. Lai netraucētu neparastā auga ziedēšanu, jau vairāk nekā desmit gadu ir spēkā aizliegums peldēties un atrasties ar laivu Ummja ezerā no 1. jūnija līdz 15. augustam. DAP un Carnikavas novada pašvaldība aicina šajā laikā Ummja ezera krastus izmantot tikai pastaigai, bet atpūtai ūdenī izvēlēties Lilastes ezeru, Dzirnezeru, Pulksteņezeru, Kadagas ezeru, Lielo un Mazo Baltezeru, Rīgas jūras līča pludmales un Gaujas krastus. DAP vides inspektori un pašvaldības darbinieki, uzraugot normatīvo aktu ievērošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, katru gadu kontrolē iepriekš minēto ierobežojumu ievērošanu Ummja ezera apkārtnē. Tomēr situācija nemainās – arī šogad ezers ir kupli apmeklēts, un laikā, kad Vides Diena apciemoja tā krastus, peldētāju netrūka. Tiesa, nedz norādījumu, ka atrodamies īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ne peldēties aizlieguma zīmes te nekur neredz. "Tās regulāri tiek noplēstas, izdemolētas. Pašvaldības policija apseko dabas lieguma teritoriju, bet ar sodu sistēmu nevar nodrošināt noteikumu ievērošanu. Te jāmeklē cits risinājums," atzīst I. Stalidzāne.
A. Jeņina uzskata, ka būtiska nozīme ir konsekventai sabiedrības izglītošanai, veidojot vides apziņu, kas ir arī pasaulē pieņemta prakse.
Dabas parks Piejūra
- Aizsardzības kategorija: dabas parks, Natura 2000 teritorija
- Administratīvais iedalījums: Rīgas pilsēta, Carnikavas un Saulkrastu novads
- Platība: 4315 ha
- Dibināšanas gads: 1962.
- Dabas vērtības: teritorija veidota daudzu retu piejūras biotopu aizsardzībai, mezotrofu ezeru ar oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrībām minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpēs un to krastmalās. Īpaši nozīmīgi ir tādi biotopi kā embrionālās kāpas, priekškāpas, mežainas jūrmalas kāpas un veci boreāli meži. Daudz retu augu un dzīvnieku sugu. Ummja ezerā konstatētas daudzas šāda tipa ezeriem raksturīgas augu sugas – Dortmaņa lobēlija, ezerenes u. c. Pie Garezera konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas. Vakarbuļļi ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopami piejūras zālāji ar tiem raksturīgām augu sugām – zemeņu āboliņu, jūrmalas pienzāli, purva pieneni, jūrmalas armēriju. Šī teritorija ir viena no trīs purva mātsaknes atradnēm Latvijā.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.