Lielākās Latvijas būvfirmas vairāku gadu garumā ir dalījušas publisko pasūtījumu tirgu kopumā ap 700 miljonu eiro (!) apmērā, ņirgājoties par valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu nespēju vai nevēlēšanos redzēt, kas notiek to deguna priekšā. Krāpnieciskā veidā ir tikušas būvētas vai atjaunotas tādas visai nācijai simboliskas celtnes kā Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas pils, Okupācijas muzejs, VEF utt. To, kas notiek ar viņu pašu māju remontiem, nav pamanījusi nedz prokuratūra, nedz tiesas un pat ne KNAB, kas bija būvnieku lietu izmeklējošā iestāde!
Mazākais, ko šajā gadījumā varētu gaidīt, ir milzu skandāls, amatpersonu demisijas, apņemšanās no jauna detalizēti izvērtēt katra blēdīgā iepirkuma detaļas, solījumi atrast vainīgos arī pasūtītāju pusē (pārsvarā Finanšu ministrijas kapitālsabiedrība Valsts nekustamie īpašumi, dažādas pašvaldības, augstskolas) un nekad neko tādu nepieļaut. Nekā tamlīdzīga. Premjers Krišjānis Kariņš intervijā TV3, atbildot uz jautājumu, kā mūsdienu Latvijā ir iespējamas šādas shēmas, spēja tikai vārgi izdvest: "Es par cēloņiem nevarēšu teikt!" Normālā valstī jau šāda atbilde vien būtu pamats demisijai, jo īpaši ņemot vērā, ka nelikumīgās vienošanās, tajā skaitā starp premjera partijas JV sponsoriem, tika slēgtas laikā, kad JV vai nu vadīja valdību, vai arī ieņēma vadošus ministru amatus.
Turpmākajā intervijas gaitā premjers darīja visu iespējamo, lai lietu reducētu uz uzņēmēju atbildību. "Vai nu tas varētu būt risks ar naudām, kas mūsu nodokļu maksātājiem būtu jāatmaksā Eiropai, vai arī ar kādām samazinātām naudām nākotnē. Tāds risks pastāv, un, ja šī karteļa darbība ietekmē to, tad es domāju, ka visiem nodokļu maksātājiem būtu ļoti attaisnojamas milzu dusmas," teica Kariņš, šķiet, apzināti noklusējot, ka iztērētās ES naudas atmaksāšana 100% apmērā draud tieši tajos gadījumos, kad kartelī iesaistījies arī pasūtītājs – valsts vai pašvaldība (ja tās ir tikai cietēju lomā, jāatmaksā 10%).
Taču, kā savā lēmumā norāda Konkurences padome, "lietas ietvaros var novērot aspektus, kas iespējami liecina par pasūtītāja rīcību, kas vērsta pret brīvu un vienlīdzīgu konkurenci", minot arī vairākus konkrētus piemērus, tajā skaitā Rīgas pils atjaunošanu. Vēl jo vairāk – KP ieskatā līdztekus pasūtītājiem kartelī ir "bijušas iesaistītas arī citas valsts amatpersonas, kas ir saistītas ar pasūtītāju".
Rezumējot – uz lietas pamata briest jaunu politisko skandālu virkne brīdī, kad Eiropas Komisija sāks vērtēt nelikumīgajos pasūtījumos iztērētos ES līdzekļus, kā arī valsts un pašvaldību amatpersonu līdzdalību kartelī. Šobrīd visa atbildība tiek novelta uz biznesu, bet ilgi tas tā neturpināsies.