Var dažādi skatīties uz piektdien izplatīto Aināra Šlesera publisko vēstuli Aldim Gobzemam. Tādi skeptiķi kā es var paturēt prātā varbūtību, ka tas ir tikai kārtējais novatoriskais komunikācijas paņēmiens ar mērķiem, kurus mēs šeit neanalizēsim. Tomēr, cik var spriest no sarunām ar dažiem lielo partiju politiķiem, tur tā ir uztverta tā, kā stāv rakstīts melns uz balta: lai arī daudzos jautājumos abu partiju Latvija pirmajā vietā un Likums un kārtība viedokļi atšķiras un esošās varas partijas berzējot rokas, ka opozīcija būšot sašķēlusies, nevajagot šķelt tautu, bet jāapvienojot spēki, lai sasniegtu "visiem svarīgus mērķus" neatkarīgi no tā, kurš iespējamajā tandēmā būšot galvenais – Gobzems vai Šlesers.
Sestdien par jaunas partijas Republika dibināšanu paziņoja no Saskaņas, bet iepriekš arī no Zatlera Reformu partijas un Vienotības aizgājušais Vjačeslavs Dombrovskis un bijušais KPV.LV iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens. Pozicionējot sevi kā centristus, viņi sāka ar paziņojumu par 2000 eiro minimālās algas sasniegšanu tuvāko četru gadu laikā.
Kas tad veido fonu šādām krustu šķērsu konsolidācijas sarunām, izņemot to, ka tā ir partiju polittehnologu maizīte – zīmēt riskus un "tirgot" risinājumus izejai no tiem? Pēdējos augusta sākumā publicētajos partiju reitingos, lai gan ar caurmērā vienmērīgi zemiem reitingiem visām partijām, daudzmaz stabili uz vietām parlamentā pretendē tikai piecas no septiņām šajā Saeimā pārstāvētajām partijām. Stabili zem strīpas nu jau sen turas gan Jaunā konservatīvā partija, kura piedzīvoja izgāšanos jau nesenajās pašvaldību vēlēšanās, gan Gobzema Likums un kārtība, kura pretendē uz "par pieckapeiku izmainījušās" KPV.LV nišu. Vēl nav mērīts Šlesera Latvija pirmajā vietā reitings, bet skaidrs, ka tā pretendē uz to pašu nišu.
Vēl zemāk reitingos tradicionāli ir Latvijas Reģionu apvienība, kurai pirms gada ārkārtas vēlēšanās Rīgā, startējot kopā ar Nacionālo apvienību, izdevās labs rezultāts – ceturtā vieta un vicemēra amats. Tagad Reģionu apvienība ir izgājusi sarunu raundus par iespējamu spēku konsolidāciju arī ar Latvijas attīstībai un Zaļo un Zemnieku savienību. Lai gan politiķi saka, ka pauze konsolidācijas sarunās ieņemta vien, lai Reģionu apvienībai formāli dotu laiku iekšēji apspriest visus par un pret septembra sākumā gaidāmajā partijas kongresā, īstas skaidrības vēl nav.
Prognozēti zemā vēlētāju aktivitāte, iespēja izvēlēties starp divām trim katrā nosacītajā ideoloģiskajā nišā konkurējošām partijām jau nākamruden gaidāmo Saeimas vēlēšanu iznākuma prognozes no sociologu darbības loka strauji virza totalizatoru un zīlnieku virzienā. Izskatās, ka tādai nenoteiktībai nav gatavs neviens, tādēļ mums priekšā ir interesanti spēku konsolidācijas mēģinājumi.