Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Vajadzētu pievērst uzmanību reālam riskam

Bezdarbs vai mazais bizness

Saistībā ar plānoto nodokļu reformu finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) lielu uzmanību pievērsis Latvijas iedzīvotājiem, kuri mēnesī nopelna mazāk par minimālo algu – 430 eiro – un neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) vismaz no summas, kas atbilst minimālajai algai. (Ir vērts iepazīties ar ministra 5. novembra interviju Latvijas Radio.) Protams, var piekrist Reiram, ka pašreizējā VSAOI sistēma nav ideāla. Tomēr ir jāņem vērā divi aspekti.

Pirmkārt, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadība, gan Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, gan daudzi citi dažādu jomu pārstāvji ir uzsvēruši – Covid-19 krīzes laiks nav piemērots šobrīd virzītās nodokļu reformas, kura tika apspriesta jau pirms vairākiem gadiem, īstenošanai. Brīdī, kad risku veselībai rada Covid-19, saprātīgi cilvēki nedodas uz masu pasākumu tikai tādēļ, lai gūtu iespaidus, ko atcerēties vecumdienās, jo svarīga ir veselība šodien. Tieši tāpat arī cilvēkiem, kuru iztikas līdzekļus apdraud Covid-19 krīze, daudz svarīgāki ir ienākumi šajā sarežģītajā laikā nekā tas, cik liela būs vecuma pensija pēc 30–40 gadiem.

Otrkārt, jāņem vērā, ka ne jau mazais bizness ir mūsu tautsaimniecības problēma. Latvijā ir novadi, kuros pat ekonomiski stabilos laikos bezdarba līmenis, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, bijis ap 10–20% un pat vairāk par 20% un tāpat ir joprojām. Piemēram, septembra beigās Ciblas novadā bezdarba līmenis bija 23,1%, Zilupes novadā – 19,1%, Ludzas novadā – 17,5%, Rēzeknes novadā – 16,3%, bet kopumā Latgalē bezdarba līmenis bija 11,3%. Te nav runa par Covid-19 krīzes radītu bezdarba kāpumu, bet par ieilgušu problēmu. (Latvijā kopumā bezdarba līmenis septembrī bija 7,7%.)

Jāpiebilst arī, ka šā gada devītā mēneša beigās visā mūsu valstī, pēc NVA datiem, bijuši 15 500 ilgstošo bezdarbnieku. Finanšu ministrijai un arī citām ministrijām nu gan vajadzētu saprast, ka darbspējīgi cilvēki, kuri ilgtermiņā vispār nestrādā, valsts ekonomikai sniedz niecīgāku ieguldījumu nekā tie iedzīvotāji, kuri strādā nepilnu slodzi zemu atalgotā darbā vai ir izveidojuši savu mazo biznesu ar neregulāru apgrozījumu.

Statistika liek domāt, ka politiķiem nav izdevies ieviest tādas bezdarbnieku pārkvalifikācijas un mobilitātes programmas, kas mazinātu iespaidīgo bezdarbu valsts austrumos un novērstu ilgstošo bezdarbu. Varbūt beidzot vajadzētu pievērst uzmanību reālam sociālekonomiskajam riskam, nevis krīzes laikā ar nodokļu reformu uzbrukt tiem cilvēkiem, kuri strādā un nopelna tik, cik var.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē