Saprotams, ka vienalga, kā strādās nākamā valdība, Latvijas ekonomikas mērogi būtiski nepieaugs un mūsu valsti par vienu no pasaules lielākajām ekonomikām nedēvēs, taču mūsu tautsaimniecības atvērtība gan var kļūt vēl izteiktāka vai arī tieši pretēji.
Raugoties Eiropas Savienības (ES) mērogā, spilgts piemērs mazai un atvērtai ekonomikai ir Vidusjūras salu valsts Malta, kas gan neierindojas ES bagātāko dalībvalstu vidū, bet tomēr nav arī kļuvusi par simbolu ekonomiskajām problēmām kā divas citas ES dienvidu zemes Itālija un Grieķija. Maltā tautsaimniecības atvērtības nodrošinātie plusi ir stabila sociālekonomiskā situācija un visumā turīga, ja arī ne bagāta, sabiedrība – ir zems bezdarba līmenis, kas pērn, pēc statistiskas datiem, bija noslīdējis pat zem 4%, ir konkurētspējīgs atalgojums, vidējai bruto algai pārsniedzot 1500 eiro mēnesī, turklāt valstiskā mērogā ir vērojama ekonomikas izaugsme. Savukārt mīnuss ir aizdomu ēna, kas krīt pār Maltas finanšu sektoru saistībā ar diskutablas izcelsmes naudas apriti (ES mērogā plaši zināms ir tas, ka Eiropas Centrālā banka anulējusi Maltā esošās Pilatus bankas darbības licenci). Turklāt ekonomikas atvērtība Maltas uzņēmējdarbības vidē ir ienesusi no vietējām atšķirīgas biznesa tradīcijas un citādu darba kultūru, ar ko vienkārši jāprot sadzīvot.
Latvijā vēl nesen populārs bija apgalvojums, ka mūsu valsts ir tilts starp Rietumeiropu un Austrumeiropu un ka tieši šis faktors ir pamats, uz kura būvēt mūsu ekonomikas attīstību. Patlaban minētais apgalvojums ir zaudējis senāko popularitāti, jo esam jau sapratuši, ka "būšanai par tiltu" mēdz būt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas un ka kontrolējošajiem dienestiem ir nepieciešams ieguldīt nopietnu, sistemātisku darbu, lai negatīvās sekas nebūtu lielākas par ieguvumiem.
Turklāt šobrīd Latvijā spēcīgākās bažas, kas saistītas ar ekonomikas atvērtību, neattiecas uz ārvalstu naudu finanšu sektorā vai uz apšaubāmas reputācijas ārvalstu investīcijām dažādās biznesa nozarēs, bet gan uz iespējamo darba tirgus plašāku atvēršanu viesstrādniekiem – sākot no mazkvalificētiem, vienkāršu darbu veicējiem līdz augsti izglītotiem speciālistiem.
Prognozējams, ka tieši temats par viesstrādnieku uzņemšanu vai neuzņemšanu tiks apspriests nākamās valdības ministru un uzņēmēju diskusijās.
trusis nejaukais
Irlielāmērāticams
jautājums