Portālā Manabalss.lv savākti vairāk nekā 14 600 iedzīvotāju parakstu šīs iniciatīvas atbalstam. Jāatgādina, ka no 2018. gada 1. janvāra jau ir spēkā šāds likmes samazinājums Latvijai raksturīgiem svaigiem dārzeņiem un augļiem.
Iniciatīvas virzītāji – tirgotāji, pārstrādes uzņēmumi, lauksaimnieku organizācijas, kā arī Zemkopības ministrija (ZM) – uzsver, ka ir īstais brīdis izšķirties par nākamo soli PVN sloga samazināšanai pārtikas produktiem. Pirmkārt, gāzes un elektrības cenu kāpuma dēļ gaidāms arī ievērojams pārtikas cenu lēciens, kas dubultā sitīs pa mazāk turīgo iedzīvotāju kabatām. Otrkārt, 23 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm samazinātais PVN pārtikai ir pašsaprotama lieta, turklāt daudzviet Covid-19 laikā sabiedrības atbalstam ir ieviesti papildus likmju samazinājumi vai paplašinātas produktu grupas, uz kurām tie attiecas.
Un tad ir jāvaicā – vai Latvija no Covid-19 ir mazāk cietusi? Atsevišķas augsti attīstītas un eksportspējīgas jomas piedzīvojušas strauju izaugsmi, bet tajās nestrādā vairākums Latvijas iedzīvotāju. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka algu ziņā mēs krietni iepaliekam pat no kaimiņiem. 2021. gada pirmajā ceturksnī Lietuvā vidējā bruto darba samaksa bija 1517 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1473 eiro, bet Latvijā – tikai 1207 eiro. Turklāt Latvijā pastāv liela ienākumu nevienlīdzība, kā rezultātā vairāk nekā pusei strādājošo alga pirms nodokļiem bija zemāka par 1000 eiro, bet vairāk nekā trešdaļai – zem 700.
Šādos apstākļos viens no galvenajiem Finanšu ministrijas pretargumentiem PVN samazināšanas idejai – ka tas nav sociāli precīzi mērķēts pasākums, jo no lētākas pārtikas iegūst arī turīgākās ļaužu grupas, zaudē savu jēgu. Turīgo cilvēku slānis Latvijā ir mazs, bet dzīve rāda, ka valstij ar dažādu atbalsta pasākumu precīzu mērķēšanu iet visai švaki. Līdzko sākas atbalsta saņēmēju dalīšana pēc formāliem kritērijiem, no to loka izkrīt neskaitāmas ģimenes. Nav pamatots arī arguments, ka no PVN samazināšanas neiegūšot nedz ražotāji, nedz patērētāji, bet tikai tirgotāji, kuri automātiski celšot cenas par samazinātā PVN procentu. 2018. gada eksperiments ar dārzeņiem un augļiem rāda, ka tās ir muļķības. ZM dati liecina, ka augļkopības un dārzkopības produkcijas apjoms divarpus gados pēc pārmaiņām palielinājies par 16%, vidējais atalgojums nozarē audzis par 9–10%, bet Latvijai raksturīgu dārzeņu un augļu cenas veikalos samazinājušās par 11,7 procentiem.