Ja britu premjerministrs Džonsons paziņo, ka Krievija gatavo uzbrukumu Kijevai zibenskara stilā, kas, ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas karaspēka koncentrāciju uz Baltkrievijas un Ukrainas robežas, šķiet visai ticams scenārijs, bet Ukrainas prezidents Zeļenskis apgalvo, ka "viss tiek kontrolēts, panikai nav iemeslu", iestājas kognitīvā disonanse. Ja briti uzsāk masveida ieroču piegādi, Lietuvas ārlietu ministrs Landsberģis aicina rietumvalstis "aizstāvēt Ukrainu arī frontē", bet Vācija atsakās tik daudz kā atļaut Lietuvai uz Ukrainu sūtīt kādreiz vāciešiem piederējušos ieročus – tas ir murgs, kas rāda dziļu Rietumu sašķeltību un apgāž daudzus mītus, uz kā pamata arī Latvija veidojusi savu ārpolitiku. Pēkšņi izrādās, ka ne jau tie, kas gadiem veidojuši mūsu pašu politisko darboņu "modi" un retoriku – sākot ar migrantu uzņemšanu un beidzot ar zaļo kursu, ir tie, kas gatavi kaut pirkstu pakustināt, lai par šīm vērtībām cīnītos ar agresīvu pretinieku.
Rakstot šīs rindas, publiski parādās informācija, ka Ukrainas drošības dienests ir notvēris krievu teroristus, kuri gatavojuši diversijas aktus Harkovā un Žitomirā. Tikai dienu iepriekš portālā Kyivindependent.com parādījās Ukrainas domnīcas Aizsardzības stratēģiju centrs fundamentāla analīze par Ukrainai draudošo briesmu raksturu. Kas par maz ticamu atzīst masu iebrukumu Ukrainā, ieņemot visu tās teritoriju, bet vairāk koncentrējas uz ko tādu, ko varētu dēvēt par "advancētu hibrīdkaru" (terors, kiberuzbrukumi, kritiskas infrastruktūras iznīcināšana, psiholoģisks terors, "informatīvās operācijas", nemitīgas "mācības" uz robežām) komplektā ar, iespējams, Donbasa pievienošanu Krievijai un Azovas jūras izolēšanu. Un precīzi raksturo šādas taktikas jēgu – ja viss turpinās pietiekami ilgi, sabiedrība tiek nogurdināta. Ir ļoti grūti dzīvot nemitīgās bailēs, tādēļ daudzi ukraiņi pat ir gatavi ātrāk sākt karu, lai to ātrāk izbeigtu.
Latviju sargā NATO 5. pants, bet ne vienmēr no augstāk aprakstītajiem draudiem. Putina revanšisms šobrīd, šķiet, ir vērsts ne tikai pret Ukrainu, bet mērķis ir daudz lielāks – Eiropas ģeopolitiskās kārtības maiņa. Un nav pamata domāt, ka Putins šo domu atmetīs rīt, parīt vai pēc mēneša, tāpat kā nav teikts, ka viss atrisināsies "ar ātru kariņu Ukrainā", kas parādīs, "kurš stiprāks". Tagad kritiski svarīga ir katras apdraudētās sabiedrības un valdības psiholoģiskā noturība, vienotība, situācijas adekvāta apzināšanās un galvenais – spēja ātri un pārliecinoši reaģēt! Cik uz to šobrīd ir gatava Latvijas valdība un politiskā elite kopumā?
Cīņa uz izturību
Sekojot notikumiem ap Ukrainu un visdažādākajiem paziņojumiem no "liela mēroga karš ir neizbēgams" līdz "nekas jau nav noticis", pārņem sirreāla sajūta.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.