Un izņēmums, protams, nav arī šis gads, kad nu jau pilnā sparā rit aktīvā vēlēšanu kampaņu oficiālā un arī "neoficiālā" daļa.
Lai cik ļoti politiķi, sevišķi valdības koalīcijā esošie, to cenšas un centīsies noliegt, nevar nepamanīt, ka jau pāris mēnešu potenciālajiem vēlētājiem tiek solīta debesmanna ķīseļa krastos ar diezgan skaidru mērķi – ar īstermiņa solījumiem un atsevišķiem lēmumiem izmest ēsmu, ar kuru noskaņot konkrētas mērķauditorijas par labu "pareizas" izvēles izdarīšanai Saeimas vēlēšanu dienā.
Ja paskatīsimies reāli – cik vēlētāju gan vēl atceras, kā pirms iepriekšējām vēlēšanām teju visi šajā Saeimā esošie deputāti aizgūtnēm solīja "ātri un bez žēlastības" likvidēt OIK piemaksas pie elektrības rēķiniem? Un cik neveikli tie jau pēc gada taisnojās, ka nemaz tik viegli to neesot paveikt.
Tieši tāpat bija arī ar Rīgas domes "pārmaiņu koalīciju", kas pirms vēlēšanām solīja Rīgu padarīt par mīlētāko, skaistāko un patīkamāko vietu, kur dzīvot. Taču realitātē jau pāris gadu tiekam baroti ar nu jau par klasiku kļuvušo atrunu, ka solījumus traucē izpildīt "vecās domes smagais mantojums".
Un nu mēs atkal dzīvojam vēlēšanu – šogad Saeimas – gadā, kad jau atkal birst solījums pēc solījuma, kurus nupat jau sāk rasties grūtības uzskaitīt. Taču ir pāris lietu, kas īpaši iekrīt acīs un rada, maigi sakot, diezgan lielu nepatiku pret politiķu liekulību.
Nenoliedzami viens no šiem solījumiem ir veikt pensiju ikgadējo indeksāciju vismaz mēnesi ātrāk par ierasto datumu. Pirmšķietami šīs politiķu idejas galvenais mērķis ir iegūt daļas pensionāru labvēlību jeb balsis vēlēšanās. Līdzīgi kā pagaidām bez seguma esošās frāzes par "13. pensiju". Vismaz vārdos tas izklausās ļoti eleganti, bet pēc vēlēšanām to var arī aizmirst vai atrast "fiskālas atrunas".
Tieši tāpat aizdomas rada Veselības ministrijas pēkšņā ideja samazināt PVN medikamentiem no 12% uz 5%, kā arī īstenot vēl dažus pasākumus zāļu cenu mazināšanai, to skaisti «iepakojot» rūpēs par iedzīvotāju finanšu situāciju. Sevišķi interesanti tas izskatās uz degvielas un pārtikas preču cenu fona, kur daļa valdošās koalīcijas izmisīgi pretojas aicinājumiem mazināt PVN inflācijas lēciena savaldīšanai. Un šā iemesla dēļ būs tiešām interesanti pavērot šīs idejas attīstības gaitu, jo grūti noticēt, ka, piemēram, Finanšu ministrija pēkšņi mainīs nostāju nodokļu jomā un dos piekrišanu. Bet viss iespējams – ir taču vēlēšanu gads, kad brīnumi notiek.