Pati viņa nekādus draudus nav saņēmusi, ne ar kādiem iesniegumiem nekur nav vērsusies. Jāsaka, mēs bijām pilnīgā šokā par šo situāciju. Šuvajevas kundzi uzreiz atzina par cietušo kriminālprocesā par gatavošanos izdarīt slepkavību. Gandrīz trīs nedēļas viņa un viņas ģimene bija apsargāta. Par to, kā valsts aizsardzība tādās situācijās izpaužas, tālāk nedrīkstu stāstīt, jo tas ir valsts noslēpums. Pirms Jaungada viņai atkal ļāva dzīvot mājās.Riski bija beigušies?To viņai neatklāja. Vienīgi prokuratūra norādīja, ka viņai jāvēršas pie tiesas Zolitūdes lietā, jo apdraudējums saistīts tieši ar to. Vērsāmies policijā ar lūgumu sniegt informāciju par apdraudējumu, lai varam izvērtēt, ir nepieciešams lūgt procesuālo aizsardzību vai nē, jo viņa pati, kā jau teicu, nekādus draudus nebija saņēmusi. Domāju, tīri cilvēciski saprotams, ka gluži droši viņa šajā situācijā nejūtas. Saņēmām formālu atbildi, ka notiek izmeklēšana, esat atzīta par cietušo, mēs pārbaudām visas versijas.Dzīvojiet savās bailēs tālāk...Jā. Ņemot vērā šos notikumus, jau laikus - janvāra vidū, vērsāmies tiesā ar pieteikumu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 464. pantu, kas paredz noteiktu kategoriju lietas izskatīt bez apsūdzētā piedalīšanās. Tur pat nav nepieciešams konkrēts pamatojums. Mēs uzskatām, ka manai aizstāvamajai inkriminētais noziegums ietilpst to noziedzīgo nodarījumu lokā, lai būtu šī iespēja. Atnāca īsa atbilde: lemsim to tiesas sēdē.Domājat, ka viņa var būt apdraudēta pat tiesas sēžu zālē?Tiesas sēžu zālē, protams, ir noteikti drošības pasākumi. Bet pirmām kārtām tie nav vērsti uz vienas vai trīs konkrētu, kas, pēc policijas paustā, esot apdraudētas, personu aizsardzību, tie drīzāk ir vispārēji. Jāņem vērā, ka visa Latvija zina, ka noteiktā laikā un vietā konkrētās personas būs. Nepieciešamība pēc drošības neaprobežojas vienīgi ar tiesas zāli, ir arī piebraukšana, ceļš līdz zālei, labierīcības... Jo parasti, ja ir speciālā procesuālā aizsardzība, cik novērots no prakses, cilvēku tur speciālās telpās, ieved zālē, blakus ir apsardze. Šajā gadījumā to, kādi drošības pasākumi nepieciešami, grūti arī vērtēt, jo nezinām, kāds ir apdraudējums.Vai konkrētās lietas izskatīšanu pēc būtības var ietekmēt tas, ka apsūdzētais ir vai nav zālē?Process no tā, ka apsūdzētais nav zālē, nekādā veidā necieš. Pat otrādi - tas dažkārt notiek raitāk. Jo viss, ko apsūdzētais var darīt tiesas zālē, ir viņa tiesības, nevis pienākums.Kā to saprast?Viņam nav pienākuma atbildēt uz jautājumiem, liecināt, izteikt viedokli par apspriežamajiem jautājumiem. Un par faktiem tiesas procesā Šuvajevai nemaz nav jāliecina - viņas liecības ir par darba likumdošanas interpretāciju. Arī tāpēc viņas dalībai tiesas sēdēs pēc būtības nav tik lielas nozīmes, kā tas tiek pasniegts.Bet tagad sanāk, ka lietas izskatīšana ievilksies, jo vispirms konkrētās apsūdzētās klātbūtnē spriedīs, vai ir pieļaujama viņas prombūtne?Baidos, ka jā. Jau pirmās tiesas sēdes laikā bija konstatējams, ka daudzus lēmumus tā varēja pieņemt efektīvāk un arī jau pirms tiesas sēdes. Kā vienā intervijā norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Bičkovičs, tiesa var likuma ietvaros rīkoties elastīgāk, lai tā lieta iet uz priekšu.Visu sarunu ar advokāti Kvjatkovsku lasiet laikrakstā Diena otrdien, 1.martā!
Dilemma starp dzīvību un dalību tiesā
Par dažām dīvainībām, kas saistītas ar Zolitūdes traģēdijas lietu, zvērinātu advokāti Jeļenu Kvjatkovsku iztaujā Romāns Meļņiks.Fragments no intervijas:Aizvadītajā nedēļā publiski parādījās ziņas, ka jūsu klientei Innai Šuvajevai, kura apsūdzēta Zolitūdes lietā, draudēts un, cik noprotams, tāpēc tagad varētu ievilkties lietas izskatīšana?Precīzāk, mana kliente pirms Ziemassvētkiem steidzamības kārtā tika izsaukta uz policiju, kur viņai paziņoja, ka šodien viņa un arī viņas ģimene mājās neies, jo ir draudi viņas dzīvībai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.