Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +5 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis
Starptautiskās likumdošanas bezspēcību atzina arī pēc Ukrainas iniciatīvas sasauktā ANO Drošības padome

Donbass kā pilsonības pilotprojekts

Pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par Krievijas pilsonības piešķiršanu atvieglotā kārtībā "atsevišķo Ukrainas austrumu rajonu", kā oficiāli tiek apzīmētas starptautiski neatzītās prokrievisko separātistu republikas jeb Donbasa, iedzīvotājiem.

Vienkāršotās procedūras ietvaros Krievijas pilsonību gan varēs saņemt tikai abu separātistu republiku pasu īpašnieki, kuru skaits tiek lēsts ap pusmiljonu cilvēku. Separātistu varas iestādēs kā šo teritoriju iedzīvotāji ir reģistrējušies 3,75 miljoni cilvēku, daudzi no kuriem gan ir devušies uz Krieviju, kamdēļ tiek uzskatīts, ka reālais iedzīvotāju skaits nepārsniedz trīs miljonus.

Lēmums par Krievijas pilsonības piešķiršanu Donbasa separātistiem izraisīja plašu starptautisko rezonansi. Pirms nedaudz vairāk nekā desmit gadiem Maskava tieši tāpat masveidā izsniedza savas pases separātisko Gruzijas republiku – Abhāzijas un Dienvidosetijas – iedzīvotājiem, bet pēc tam nepieciešamība aizstāvēt savus pilsoņus kļuva par argumentu šo republiku pilnīgai atšķelšanai no Gruzijas un faktiskai integrēšanai Krievijas sastāvā. Ļoti ticams, ka līdzīgi plāni Maskavai ir arī attiecībā uz Donbasu.

Raugoties no starptautisko tiesību viedokļa, formāli Krievija nekādas tiesību normas nepārkāpj. Pilsonība tiek piešķirta tikai tiem, kas to pieprasa, bet pases tiek izsniegtas Krievijas teritorijā. Arī to valstu skaits, kuras ar atvieglotiem noteikumiem piešķir savu pilsonību kādām noteiktām cilvēku grupām (tautiešiem vai kādreizējo koloniju iedzīvotājiem, arī vienas ticības pārstāvjiem), sniedzas daudzos desmitos.

Starptautiskās likumdošanas bezspēcību atzina arī pēc Ukrainas iniciatīvas sasauktā ANO Drošības padome.

Rietumvalstu pārstāvji secināja, ka Maskavas darbības samazina Kijevas iespējas atgūt kontroli pār Donbasu, taču necentās pat ierosināt Krieviju nosodošu rezolūciju. Un nevis tāpēc, ka Maskava šo rezolūciju pašsaprotami bloķētu, bet gan tāpēc, ka nebija juridiskā pamatojuma.

Lēmums par Krievijas pilsonības piešķiršanu Donbasa iedzīvotājiem ir sāpīgs trieciens Ukrainas nākotnes plāniem, taču pat svarīgāks ir cits aspekts. Virkne pazīmju liecina, ka Krievija, kuras imigrācijas politika līdz šim ir bijusi pilsonības tīkotājiem maz pievilcīga, ir nolēmusi visai radikāli mainīt stratēģiju. Donbass ir tikai sava veida pilotprojekts, un gaidāms, ka jau drīzā nākotnē ātri un vienkārši, bez īpašiem papildu nosacījumiem Krievijas pilsonību varēs saņemt arī virknes citu teritoriju vai valstu iedzīvotāji, kā arī atsevišķas ar Krieviju saistītas cilvēku grupas.

Šo plānu pamatā ir gan ekonomiskā nepieciešamība – Krievijā ir iestājusies kārtējā demogrāfiskā bedre un draud darbaroku trūkums –, gan politiskie mērķi – liels skaits Krievijas pilsoņu (vai cilvēku, kuriem ir arī Krievijas pases) ir veids, kā audzēt savu ietekmi bijušās PSRS telpā. Ļoti ticams, ka tas atteiksies arī uz Baltijas valstīm, un tad jau aktuāls kļūs jautājums, cik motivēti vai nemotivēti būs potenciālie Krievijas pasu saņēmēji.

Top komentāri

Oļegs
O
Bet neviens neraksta, ka sākumā ungari un poļi sāka izsniegt poļu un ungaru pases ukraiņiem, kas dzīvo rietumukraina.... Tiko to dara Putins - uzreiz bļavieni pa visu pasauli... Vai tas nav ES dubultstandarti...
Kremlins
K
Latvijai tiešām ir par ko domāt. Gadu desmitiem tā negribēja dot savu pilsonību daudziem šeit dzīvojošiem krieviem, jo viņi balsotu par saviem zagļiem, tādiem, kā Ušakovs, nevis par latviešu zagļiem, kuri veido 99,99% no esošās politiskās elites. Es jau negribētu domāt, ka zaglim vispār ir tautība, bet Latvijas iekšpolitikas un ārpolitikas realitāte vadās no pretējā pieņēmuma un rezultāts ir acīmredzams: jau šobrīd Latvijā dzīvo pietiekami daudz Krievijas pilsoņu, kurus nevar un nav pamat izraidīt. Ja turpināsies nepilsoņu sāga un krievu diskriminēšana, tad kāpēc Putinam nepieņemt tādu pašu dekrētu attiecībā uz Latviju? Ļoti ticams scenārijs. Negribat, lai krievi aizstāv savu viedokli caur vēlēšanām? Gribat, lai valsts būtu tāda, kādu to grib redzēt ''Vienotība''/ZZS/NA? Nu, tad, lūdzu....
Mjā ...
M
Taisnība, ka Krievija ieinteresēta palielināt savu pilsoņu īpatsvaru ārpus savas teritorijas (Šlesers&Co šo plānu savulaik ļoti sirdīgi centās īstenot, velkot iekšā šeit Krievijas pilsoņus). No otras puses, statistika rāda gan citu bildi. Rīgā latviešu īpatsvars palielinājies no 34 uz 46 % (tagad Rīgā mīt 300000 latviešu). 1989. gadā Rīgā mita 430000 krievu (47 % no rīdziniekiem), tagad palikuši ap 230000 krievu (par 200000 mazāk) jeb 37 %. Tas samazinājums valstī galvenokārt uz nelatviešu rēķina, jo viņu kopskaits kopš 1989. gada mazinājies par apmēram 500000. Latviešu skaits sarucis par 160000. Bet latviešu īpatsvars valstī galu galā palielinājies no 52 uz 62 %.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Neizbēgamās ārkārtas vēlēšanas

Mēneša sākumā, 6. novembrī, Vācijā ar notikumam atbilstīgu skandālu izjuka valdošā jeb luksofora koalīcija, un tagad valsti ar ļoti augstu ticamības pakāpi gaida pirmstermiņa vēlēšanas.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē