Kā liecina pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes dati, septembrī pret šo pašu laika nogriezni gadu iepriekš tirdzniecības apjomi salīdzināmajās cenās (tātad atrēķinot inflācijas ietekmi) ir samazinājušies par 0,4%. Sevišķi tas attiecināms uz nepārtikas preču tirdzniecību, kura kritusies par 1%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjomi cita starpā ir uzskatāms indikators tam, cik lielā mērā ekonomikā nonāk jau iepriekš minētais darba algas pieaugums. Šobrīd vēl nav pieejami dati par trešo ceturksni, taču otrā ceturkšņa algu pieaugums ir visai solīds, vidējais neto darba samaksai salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn pieaugot par 7,5%.
Iespējams, ka trešajā ceturksnī izaugsme ir lēnāka, taču ne tik ļoti, lai būtu pamats runāt par kādu negatīvu ietekmi uz tirdzniecības nozari. Iepriekš varējām cerēt, ka iedzīvotāju atalgojuma kāpums vainagosies arī ar dažādiem mājokļu būvniecības vai remonta darbiem, kas pozitīvi ietekmēs gan ražotājus, gan tirgotājus. Tomēr attiecībā uz tādu mazumtirdzniecības sadaļu kā metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība statistikas ailē ir redzams visai trekns mīnuss, apjomiem gada laikā krītoties teju par 10%. Tas lielā mērā var liecināt par to, ka pie pašreizējā mediānas mēneša atalgojuma Latvijā, kas ir tuvu 600 eiro «uz rokas», iespējas patēriņa kāpumam, kas saistīts ar jaunu mājokļu pirkšanu, vai esošo rekonstrukciju iespējas ir izsmeltas. Protams, mājsaimniecības būvmateriālus pērk un pirks, taču var izteikt viedokli, ka uz pašreizējās Latvijas atalgojuma bāzes lielākā aktivitāte varētu būt aiz muguras. Lai tiktu pie jaunas aktivitātes viļņa, acīmredzami atalgojumam vajadzētu krietni vien pieaugt, taču tas noteikti nav viena gada jautājums. Vienlaikus ir vairākas tirdzniecības apakšnozares, kur tēriņi ir mazāk ietilpīgi, un tur algu pieaugums patiešām atspoguļojas. To vidū ir apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība, kur apjomi gada laikā auguši par 9,6%, vai kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība ar 6,9% kāpumu atskaites periodā. Minētais nozīmē, ka algu pieaugums noteikti nāks par labu patēriņa un kopējai ekonomiskas izaugsmei, taču tā varētu nebūt tik strauja, kā gribētos cerēt.
Dziest izaugsmes dzinulis
Globālās tirdzniecības izaugsmes apsīkšana, sabremzējot arī Latvijas preču eksportu, valsts ekonomikas attīstību aizvien vairāk liek balstīt uz patēriņu. Teorētiski atsevišķi apstākļi, piemēram, algu pieaugums vai strauji pieaugušais ārvalstu studentu skaits, tam ir labvēlīgi, taču, paraugoties uz pēdējo mazumtirdzniecības statistiku, aina nav tik iepriecinoša, kā varētu domāt.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
P
Mārcis Himmelreichs