Lai gan neviens šobrīd nevar uzņemties izteikt prognozes par izmaiņām starptautiskajā tirdzniecībā saistībā ar minētā vīrusa izplatību, ir skaidrs, ka līdz ar Ķīnas nonākšanu aizvien dziļākā izolācijā nekas labs nav gaidāms. Jautājums ir vienīgi par to, cik lielu postu vīruss būs nodarījis. Arī Latvijai ar to ir jārēķinās. Ja mūsu valsts mašīnbūves uzņēmums ražo detaļas Vācijas autobūvei, savukārt tā vairs nevar pārdot Ķīnā, tas nozīmē, ka arī Latvijas uzņēmēja vai strādnieka iespējas nopelnīt nevis pieaug, bet samazinās, kas nozīmē iespējamību, ka arī mūsu valsts kopējā labklājība sarūk.
Savukārt saspīlējumi Tuvajos Austrumos vienmēr ir bijuši nozīmīgs ietekmējošs faktors naftas cenai.
Tiesa, neraugoties uz pēdējā laika jezgu, tā šobrīd ir par 16–17% zemāka nekā pirms Irānas Revolucionārās gvardes ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas janvāra sākumā, kas gan neizvērtās paliekošās militārās akcijās ASV un Irānas starpā. Sākoties konfliktam, naftas cenas strauji kāpa, taču pēc tam piedzīvoja krietni iespaidīgāku kritumu. Bet vai varam teikt, ka pasaules ekonomiskā vide un enerģētisko resursu piegāžu drošība ir uzlabojusies? Diezin vai.
Drīzāk gan jauna konflikta uzliesmojums ir tikai laika jautājums, kas neapšaubāmi liks melnajam zeltam sadārdzināties un Latvijas autobraucējiem piedzīvot nepatīkamas sajūtas, uzlūkojot degvielas uzpildes staciju cenrāžus.
Turklāt nafta ir visai stratēģiska izejviela, kas atkarībā no virzības lejup vai augšup samazina vai palielina kopējās izmaksas tautsaimniecībā. Saistībā ar naftu un ekonomiskajiem procesiem ir vēl viena visai būtiska atziņa. Proti, nafta, līdzīgi kā citas izejvielas, tiek kotēta biržā, un cenu lielā mērā ietekmē arī ekonomiskie procesi. Cena aug, ja tautsaimniecībai klājas labi, un sarūk, ja ir pazīmes, ka ekonomika kļūst lēnāka. Iespējams, investoru secinājumi, ka globālajai tautsaimniecībai neklājas vai neklāsies labi, ir iemesls, kāpēc melnais zelts ir kļuvis lētāks laikā, kad par drošāku pasauli īsti nevaram runāt. Turklāt šeit atgriežamies pie vīrusa izplatības Ķīnā – šī valsts, kas ir arī pasaules otrā lielākā ekonomika, ir būtisks naftas patērētājs, turklāt eksports uz Ķīnu un imports no tās ir vēl viens iemesls šīs izejvielas patēriņa samazinājumam. Tādējādi šobrīd paveras potenciāls lētākas degvielas priekiem, tomēr ir jārēķinās, ka no ekonomikas un nākotnes labklājības viedokļa tas nav nekas labs. Sevišķi vēl tāpēc, ka jau bez minētajiem notikumiem izaugsmes tempi pasaules tautsaimniecībā sākuši samazināties un šis process skāris arī Latviju. Mums ekonomiskā izaugsme pērn bija apmēram divas reizes lēnāka nekā iepriekšējos gados. Ir pat dzirdēta atziņa, ka esam piedzīvojuši sliktākos globālās ekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Līdz ar to budžetu plānošanā ir jārēķinās, ka rocība varētu kļūt mazāka kā līdz šim.
Pravietisnejaukais