Jautājums par kodolarsenālu lielākajā daļā Eiropas valstu ilgstoši ir bijis tabuēts, un pašlaik vienīgā kontinentālās (apvienotās) Eiropas valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči, ir Francija, turklāt uz pasaules vadošo kodolvalstu fona tās arsenāls ne tuvu nav iespaidīgs. Pārējā Eiropa gadu desmitiem ir paļāvusies uz ASV drošības garantijām un kodolvairogu. Šādai situācijai ir kā vēsturiski, tā ģeopolitiski iemesli, un arī Eiropā valdošie noskaņojumi pat aukstā kara periodā, nemaz nerunājot par laikposmu pēc tā beigām, nav bijuši tādi, kas sekmētu atbilstīgas diskusijas. Ja vairākumā Eiropas valstu netiek atbalstīta pat atomenerģētika, tad jautājums par kodolieročiem ir bijis pilnībā lieks.
Pašlaik globālā mērogā ritošās ģeopolitiskās izmaiņas tikmēr jau grauj daudzus līdzšinējos, par šķietami nesatricināmiem uzskatītos principus, tajā skaitā var mainīties arī eiropiešu attieksme pret kodolieročiem. Kā raksta, piemēram, Vācijas izdevums Der Spiegel, Eiropas valstu valdībām nav pilnīgas pārliecības, ka ASV jebkuros apstākļos būs gatavas pildīt savas saistības pret Eiropu drošības jomā, savukārt karš kontinenta austrumos uzskatāmi liecina, ka bez kodolvairoga eiropiešiem iztikt nav iespējams un ka šāds vairogs ir kategoriski nepieciešams Krievijas ierobežošanai. Iespējamie risinājumi savukārt ir izplatīt visā Eiropā Francijas kodolvairogu vai gadījumos, kad nav vēlēšanās šajā ziņā nonākt pilnīgā atkarībā no Parīzes, īstenot savas nacionālās vai kopīgu apvienotās Eiropas militāro kodolprogrammu, protams, balstoties uz Francijas vai ASV un Lielbritānijas izstrādnēm šajā jomā. Uzmanības centrā, protams, atradīsies Vācijas nostāja – gan tāpēc, ka tā ir apvienotās Eiropas vadošā valsts, gan tāpēc, ka tieši vāciešiem var nākties visradikālāk pārskatīt savus principus.
Pastāv arī aizdomas, ka šobrīd teorētiskās pārdomas par Eiropas nepieciešamību pēc sava kodolarsenāla jau salīdzinoši drīz parādīsies Eiropas politiskajā dienaskārtībā. Viens no galvenajiem iemesliem ir, ka Savienoto Valstu prioritāte jebkurā gadījumā ir un paliek Ķīnas virziens, bet konfrontācijai uzreiz ar diviem ģeopolitiskajiem pretiniekiem ASV trūkst resursu, kamdēļ iespējami vairāk atbildības par Krievijas ierobežošanu tiek mēģināts pāradresēt Eiropas sabiedrotajiem. Attiecīgi iespēja, ka Vašingtona ne tikai neiebildīs, bet arī stimulēs Eiropas valstu centienus pēc sava kodolvairoga, ir augsta. Cits jautājums, ka šādā gadījumā radikāli un dramatiski mainīsies visa drošības sistēma – kā Eiropas, tā globālā mērogā –, ne tikai sniedzot papildu drošības garantijas, bet arī radot jaunus riskus un izaicinājumus. Tajā skaitā Latvijai.
Eiropai neiztikt bez sava kodolvairoga
Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ apvienotās Eiropas vadošajās valstīs sākas diskusijas, par kuru rezultātu var kļūt pašas fundamentālākās izmaiņas starptautiskajā drošības sistēmā daudzu desmitgažu laikā. Kā liecina publikācijas uzreiz vairākos plašsaziņas līdzekļos, lai arī pagaidām teorētiski, tomēr tiek apspriesta Eiropas nepieciešamība pēc sava kodolvairoga.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.