Vārdi, kas izklausās labi, bet vienlaikus ir tāli no Latvijas realitātes un no valsts pārvaldes attieksmes pret biznesa vidi. Informācijā, ko gatavo par tautsaimniecību vistiešāk atbildīgās ministrijas – Ekonomikas ministrija (EM) un Finanšu ministrija (FM) –, neparādās lepošanās ar jaundibināto uzņēmumu skaitu. (Šādus datus gan apkopo uzņēmums Lursoft.) Turklāt, ja EM informācijā brīžiem pavīd norādes par biznesa veiksmes stāstiem un dažādu nozaru prasmi pielāgoties Covid-19 pandēmijai, tad FM izvēlētie komunikācijas akcenti rada iespaidu, ka ikvienam uzņēmumam – "gan lielam eksportējošam, gan mazam mājražotājam" – ir tikai viens uzdevums – maksāt nodokļus, turklāt pēc iespējas vairāk. Piemēram, 2021. gada 28. decembrī FM vēstīja: "Nodokļu ieņēmumiem labs pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo [t.i., 2020.] gadu."
No vienas puses, koncentrēšanos uz nodokļu ieņēmumiem var saprast. Valsti uztur tieši nodokļu maksājumi, ierēdņu – arī FM strādājošo – algas maksā no naudas, kas iekasēta nodokļos, un, protams, no tāda biznesa, kas neienes valsts budžetā naudu, jēga maza.
Tomēr, no otras puses, Kariņa minētie "aizvien labākie uzņēmējdarbības apstākļi" būs iespējami tikai tad, ja cilvēkiem, kas izjūt sevī uzņēmēja gēnu, jau pašā sava biznesa darbības sākumposmā nebūs jāsabrūk zem birokrātijas nastas un jānosmok sarežģīta, pretrunīgi interpretējama normatīvā regulējuma cilpās. Diemžēl ar vienkāršas nodokļu aprēķināšanas un nomaksas ieviešanu mūsu valstī jau gadiem neveicas, un centieni ko vienkāršot bieži ieved vēl dziļākos labirintos.
Turklāt, kas attiecas uz premjerministra minētajiem "mazajiem mājražotājiem", tad valsts iestāžu retorika nereti atstāj tādu iespaidu, ka uz pjedestāla tiek pacelti darba ņēmēji – no ierēdņiem līdz palīgstrādniekiem –, savukārt mājražotāji, kas cenšas noturēt un attīstīt savu biznesu, tiek apkaroti ne tikai ar straujām noteikumu izmaiņām un pārspīlēti komplicētu atbalsta sistēmu Covid-19 krīzē, bet arī ar ilgstoši demonstrētu nicīgu attieksmi.
Līdz ar to jānovēl, lai Ministru prezidenta gadumijas runā teikto nopietni uztvertu tieši valsts pārvalde un tai beidzot kļūtu skaidrs, ka labāki uzņēmējdarbības apstākļi ietver cieņpilnu attieksmi arī pret jaunu, nelielu uzņēmumu veidotājiem.
Gadumijas runa ierēdņiem
Savā gadumijas runā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja: "Ikvienam uzņēmumam mūsu tautsaimniecībā ir vieta – gan lielam eksportējošam, gan mazam mājražotājam. [..] Mūsu mērķis ir radīt aizvien labākus uzņēmējdarbības apstākļus."
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.