Klātienes mācību atsākšana skolās ir lēmums, kas neapšaubāmi šķitīs pareizs lielai sabiedrības daļai. Gan bērnu un pusaudžu emocionālā pašsajūta, gan izglītības kvalitāte prasa, lai attālināto mācību periods nebūtu ilgs. Protams, var būt tā, ka attālinātās mācības norit veiksmīgi, jo ir introverti skolēni un attālināto stundu organizēšanā prasmīgi pedagogi. Tomēr mācībām skolā ir daudz priekšrocību. Turklāt te ir runa arī par sabiedrības solidaritāti – saprotams, ka politiķus nepilngadīgie, kuri vēl nav vēlētāji, neinteresē kā elektorāts, bet nav taisnīgi jaunajai paaudzei liegt klātienes mācības tikai tāpēc, ka ir tādi pieaugušie, kuri principiāli atsakās vakcinēties pret Covid-19.
Daudzi priecāsies arī par to, ka ir atcelts lēmums par komandantstundu no pulksten 20 līdz pulksten 5. Komandantstunda gan vērtējama duāli - no vienas puses, tā radīja stresu cilvēkiem, kuriem bija nepieciešams atrasties ārpus mājas, bet, no otras puses, padarīja patīkami klusāku naksnīgo Rīgu un, kā tiek stāstīts, arī citas pilsētas.
Savukārt no 15. novembra ieviestie nosacījumi mazumtirdzniecībā ir ārkārtīgi samudžināti. Ekonomikas ministrija vēsta, ka "brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros – telpu platība virs 1500 kvadrātmetriem un vismaz piecas tirdzniecības vietas". (Atļautais izņēmums ir pirmās nepieciešamības preču tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana.)
Tipiskais pircējs nudien nav pētījis, cik kvadrātmetru liels ir katrs tirdzniecības centrs un kurā līdz ar to daudzi veikali būs atvērti un kurā ne.
Var saprast, ka valdība cenšas novērst to, ka iedzīvotāji laiku pavada bezjēdzīgā "šopingā", tomēr risinājums ir visai apšaubāms, jo, ja ir nepieciešams nopirkt, piemēram, ziemas zābakus augošiem bērniem, tad uz veikalu tāpat jāiet, un ir taču skaidrs, ka Covid-19 izplatības riskus pastiprina drūzmēšanās, nevis tas, vai ir svētdiena vai ceturtdiena.
Turklāt Ekonomikas ministrija arī vēsta, ka visu ārkārtējās situācijas laiku, tātad līdz 2022. gada 11. janvārim, "aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana".
Tas nozīmē, ka tādā gadījumā, ja Lietuvā un Igaunijā Ziemassvētku tirdziņi būs, Latvijas iedzīvotāji trauksies baudīt svētku noskaņu uz Viļņu vai Tallinu un savu naudu ieguldīs nevis mūsu pašu valsts, bet gan mūsu Baltijas kaimiņvalstu ekonomikā.