Šajās dienās izskanēja ziņa par jūsu lēmumu vēlēšanās startēt no Vienoti Latvijai saraksta kopā ar bijušajiem konkurējošu partiju līderiem Kalvīti, Šleseru, Jurkānu, Straumi, kā arī Zalānu. Kāpēc?
Jo "veiksmes stāsta" un "stabilitātes" sludināšanas laiks ir pagājis.
No kā nāca iniciatīva par kopīgu startu vēlēšanās? No Šlesera?
Šlesers mūs uzrunāja. Bet te jāsaprot - šis nav viena cilvēka projekts.
Bet viņa vadītajā partijā jūs visi sastāsieties?
Domāju, ka mēs nestāsimies partijā. Mēs paši esam vadījuši partijas, tā neskraidām no vienas pie otras partijas. Tikai startēsim vēlēšanās no šī saraksta un paskatīsimies, kāds būs rezultāts. Mums arī nebūs viens premjera kandidāts, ko parasti prasa.
Un kāds būs piedāvājums?
Ir jābūt pilnīgi skaidrai nostājai par Latvijas vietu Eiropas Savienībā. Ar šo var politiski žonglēt. Var teikt: mēs nepiekrītam federālai Eiropai. Es arī tam nekad nepiekritīšu. Man nav pieņemama galējo federālistu pozīcija, ka jāveido Eiropas Savienotās Valstis, kur nav francūžu vai vāciešu, bet ir eiropieši, kas dzīvo Francijā vai Vācijā. Bet mēs nepiekrītam arī otram galējam variantam, ka sludina ES izjaukšanu. Attieksmē pret Latvijas vietu Eiropā mums jābūt centriski noskaņotiem, bet aktīviem. Šī nostāja ir principiāli svarīga.
Tad mūs cienīs?
Jau tagad ciena. Bijām problēmās, mums palīdzēja. Mūsu nākotne Eiropas Savienības ģimenē ir kā ģimenes loceklim, kurš ir aktīvs, savstarpēji palīdzīgs (ne tikai prasošs). Un, tikai šajā ģimenē strādājot, mēs varēsim kopīgo līmeni sasniegt.
Esam pietiekami aktīvi?
Mēs darām ļoti daudzas svarīgas lietas. Sargājam kopīgo ES ārējo robežu. Nodarbojamies ar eksporta un importa operācijām, kas ir vajadzīgas Eiropas Savienībai. Visa austrumu - rietumu loģistika un tranzīts apkalpo Eiropas Savienību. ES kopproduktā palīdzam ar to, ka mums ir arī otrs tirgus - austrumos.
Nav arī nekāda pamata teikt, ka mūs Eiropas Savienība apceltu. Ja rēķina Latvijai pieejamo Eiropas struktūrfondu apjomu uz vienu cilvēku, esam pirmajā trijniekā aiz igauņiem. Saņemam līdz sešiem miljardiem. Ir gan jārēķinās, ka šī naudas plūsma ar laiku mazināsies, dzīves līmenim ceļoties. Ja sev to pilnīgi nežēlīgi nepateiksim, katrreiz, saņemot šo naudu, nonāksim pusnarkotiskā stāvoklī.
Un, protams, jāņem vērā arī drošības faktors. Aktīva dalība NATO mūsu drošību tikai stiprina. Un šeit visādas spekulācijas par citām iespējām lai paliek uz to sirdsapziņas, kas tās pauž.
Šleseram šoziem bija kampaņa par sabiedrības saliedētību. Krievu un latviešu kopā sadzīvošanas tēma svarīga arī jums?
Tā ir otra pamatlieta uzreiz pēc pozicionējuma Eiropā. Es neredzu citas alternatīvas, ka Latvijā jāatrod mierīga, auglīga sadzīvošana latviešiem, krieviem un citām tautām.
Kaislības parasti uzkurina politiķi. Mājas kaimiņi vai pasažieri tramvajā pēc etniskā principa nekonfliktē.
Mēs tieši vēršamies pret šo politiski uzkurināto pretnostatīšanu "latvieti, nepadodies" un "krievi nāk", kas diemžēl saasinās uz vēlēšanām. Tas nenozīmē, ka uzreiz esam kopā ar Saskaņu, kā mums gribēja pierakstīt. Absolūti ne! Mēs esam paši par sevi, nāksim ar savu piedāvājumu. Bet arī nesāksim mūsu politiku ar paziņojumiem, ka izslēdzam sadarbību ar Saskaņu. To mēs nedarīsim. Vienīgais, ar ko nesadarbosimies, tas pilnīgi skaidrs, - ar Ždanoku un tiem, kas noliedz Latvijas valsti un uzskata, ka Latvija nav Eiropas Savienības un NATO sastāvdaļa.
Ja uzsvars uz tautas labklājību, kāpēc etniskais jautājums tik svarīgs?
Etniskā šķelšana traucē sasniegt mūsu lielo mērķi - Eiropas vidējo dzīves līmeni Latvijas iedzīvotāju vairākumam. Mums jau tā brauc projām jauni cilvēki. Ja šī etniskā šķelšana var prombraukšanu vēl vairāk veicināt, varam nonākt situācijā, par ko tagad runājam tikai teorētiski, - ka jāmaina imigrācijas politika. Tas būtu kaitīgi latviešu nācijai. To es gribētu pateikt kā nacionāli domājošs cilvēks - ja ar naida vairošanu stimulēsim cilvēku skaita samazināšanos, sastapsimies ar jaunās imigrācijas problēmām, kuras tā īsti risināt pieredzes mums nav.
Skaidrs pozicionējums Eiropā, etniskā saticība Latvijā, kas vēl?
Trešā lieta - ir jāmazina ienākumu līmeņa atšķirība starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Jo cīnīties par Eiropas dzīves līmeņa sasniegšanu ir jēga vien tad, ja runa par sabiedrības vairākumu. Ir vesela virkne ļoti nopietnu pasākumu, lai to panāktu. Kaut vai neapliekamie minimumi, kas nenoslogo uzņēmēju, bet tajā pašā laikā ir ļoti būtiski - vai jums no 400 eiro ar nodokli neapliek 200 eiro vai no 4000 eiro neapliek tos pašus 200 eiro.
Kādas reformas esat gatavi piedāvāt?
Es gribētu iezīmēt tikai dažas, kas sasaucas ar to, ko mums iesaka Eiropas Komisija. Galvenais jautājums ir par uzņēmējdarbību Latvijā. Kā mēs izturamies pret nacionālajiem uzņēmējiem, kam ir vietējas izcelsmes kapitāls, un kā pret ārvalstu investīcijām. Nodokļu masa, ko tērēt sociālajām un citām vajadzībām, nāk no uzņēmējdarbības. Protams, mēs Eiropas Savienībā nevaram uzsākt protekcionisma politiku - atbalstīt tikai vietējos, bet ārzemniekus diskriminēt. Taču ir pietiekami daudz iespēju vietējos atbalstīt drusku vairāk. Ir standartu, iekšējo noteikumu sistēmas, ko var lietot.
Plašāk lasiet intervijā Godmanis: nevajag slaucīt problēmas pagultē! pirmdienas, 30.jūnija, laikraksta Diena 4.-5.lpp!