Un proti – kāpēc Latvijas parlaments, par spīti Satversmē skaidri noteiktajam, ka Saeima savas sēdes notur klātienē Rīgā, izņemot "ārkārtīgus apstākļus", vēl aizvien turpina kovida pandēmijas sākumā ieviesto praksi strādāt attālināti. Kas bija saprotama un atbilstoša "ārkārtīgiem apstākļiem" brīdī, kad plosījās kovida alfas un deltas variants, vakcinācijas aptvere bija maza un visa sabiedrība tika periodiski ieslēgta daļējos lokdaunos.
Šobrīd situācija ir pavisam cita. Pirmkārt, Saeima pērnā gada novembrī pieņēma speciālu likumu, paredzot, ka klātienē Saeimas un pašvaldību domju darbā var piedalīties tikai vakcinēti deputāti. Kādēļ tad šāda prasība vispār bija nepieciešama, ja vismaz Saeimas deputāti turpina strādāt no mājām? Otrkārt, visi pārējie uzņēmumi un valsts iestādes jau sen kā darbojas klātienes režīmā, protams, ievērojot epidemioloģiskās drošības nosacījumus. Treškārt – Saeima ir palicis pēdējais parlaments pasaulē, kas turpina neklātienes darbu, lai gan pat kovida lielākās nāves pļaujas brīdī tādi bija uz roku pirkstiem saskaitāmi.
Igaunija, kas izceļas ar vēlmi visu iespējamo darīt internetā, no parlamenta attālinātā darba bija spiesta atteikties pēc decembrī pieņemtā Konstitucionālās tiesas sprieduma. Tiesa secināja, ka likumdevējs ir valsts pastāvēšanai pārlieku nozīmīga institūcija, lai darbotos attālināti, turklāt klātienes parlamentārās debates ir nozīmīga demokrātijas sastāvdaļa. To, ko daža laba tautas priekšstāvja darbošanās e-sistēmā nozīmē praksē, igauņi skaidri apjēdza pēc skandāla ap datora kameru izslēgt piemirsušo deputātu Tarmo Krūsimē, kurš parlamenta sēdes laikā uz spīkera aicinājumu izteikt viedokli atbildēja no gultas, visai apbružātā paskatā smēķējot un skaļi klausoties mūziku.
Kā blogā raksta Saeimas deputāts Māris Možvillo, deputāti attālinātajā režīmā var gan nodot savas funkcijas kādam "izpalīgam", gan "piedalīties sēdē, sēžot uz poda, gremdējoties vannā vai nodarbojoties ar citām sev tīkamām nodarbēm". Pagājušās ceturtdienas situācija, kad ceturtā daļa deputātu pulksten 9.00 nebija pat pieslēgušies sēdei, rāda, ka reizumis laikam "strādāts" tiek arī miegā.
Taču pats absurdākais šķiet, ka daļa tautas kalpu šādos apstākļos nav kautrējušies sev pieprasīt simtiem eiro mēnesī lielas kompensācijas par "transporta un īres izdevumiem"! Saeimā jau ir bijušas krimināllietas par nepamatotu transporta kompensāciju saņemšanu. Vai prokuratūrai nebūtu laiks izvērtēt arī šo situāciju?