Uzņēmējs Normunds Bergs, mudinot doties balsot, visai tieši norādīja: "Izvēlēsies pats jeb atkal dzīvosi opja un omes vadīts? Aizvelcies līdz tai urnai!" (ieraksts Facebook 20. maijā). Teātra zinātniece Silvija Radzobe 18. maijā mikroblogošanas vietnē Twitter jautāja: "Kāpēc @LatvijasTV pārkāpj vēlētāju likumīgās tiesības piektdienās skatīties detektīvu, tā vietā rādot galīgi stulbās kandidātu "diskusijas"?"
Kas attiecas uz priekšvēlēšanu diskusijām, tās tiešām grūti atzīt par interesantām un gudrām. Iespējams, tajā, ka televīzijas diskusijas regulāri sanāk visai garlaicīgas, vainojams Latvijas nācijas introvertums, kas tika akcentēts šogad Londonas Grāmatu gadatirgū, piesakot mūsu valsts rakstniekus kā introvertas nācijas literātus. Var jau gadīties, ka introvertās mentalitātes ietekmē aizraujošas politiskās diskusijas neizdodas, pat ja piedalās erudīti dalībnieki. Varbūt arī, ka diskusiju garlaicīguma iemesls ir neilgā – ja salīdzina ar Ziemeļvalstīm un Rietumeiropas valstīm – mūsu sabiedrības pieredze, dzīvojot demokrātiskos apstākļos, un politisko diskusiju kultūra vēl nav attīstījusies. Lai vai kā, priekšvēlēšanu diskusijās dominē "Es un manējie – tie labie, jūs un jūsējie – tie sliktie" līmenis, turklāt pašslavināšanās un oponentu noriešana aizēno analītisku situācijas vērtējumu. Jāteic, šī problēma nepiemīt tikai priekšvēlēšanu diskusijām. Uzmanīgi noskatoties LTV debates par nodokļu reformu, arī bija vērojams repliku pingpongs "mūsu sagatavotā nodokļu reforma ir lieliska", "jūsu sagatavotā nodokļu reforma ir kļūda" stilā, bet otrajā plānā palika tas, kādi vispār ir nodokļu reformas mērķi, jo nevienas reformas veikšana nav pašmērķis.
Jau vairākkārt medijos uzsvērts tas, ka gaidāmās pašvaldību vēlēšanas daudzviet – arī Rīgā – nežilbina ar spožiem politiskajiem līderiem un iespaidīgām kampaņām. Tieši pretēji – rodas iespaids, kampaņas ir "gan jau kaut kā līmenī". Piemēram, maz konstruktīva ir saukļos, kas balstās uz pašreizējās Rīgas domes vadības kritiku. Nu labi, nokritizējāt, bet ko paši paveiksiet? Nav vairs tie laiki, kad pateikt kritiskus vārdus bija milzīgas drosmes apliecinājums. Tikpat bāla ir arī Rīgas domē valdošo spēku kampaņa, kurā akcentēts – dzīve pilsētā pozitīvi mainījusies pēdējo astoņu gadu laikā. To var iestāstīt cilvēkiem, kuri Latvijas galvaspilsētā dzīvo mazāk par astoņiem gadiem, bet ne jau tiem cilvēkiem, kuri te mīt 20, 30 un vairāk gadu. Arī nacionāļu sauklis par latvisku Rīgu ir visai diskutabls, atceroties, ka Rīga vēsturiski bijusi multikulturāla pilsēta un tāda bija arī 20. gadsimta 20.–30. gados.
Tomēr, lai cik neinteresantas būtu politiķu izpausmes TV priekšvēlēšanu diskusijās un lai cik klišejiskas – politisko spēku reklāmas kampaņas, nav jāignorē iespēja balsot pašvaldību vēlēšanās. Lietojot kolēģa Romāna Meļņika terminoloģiju, vecākā un vidējā paaudze vēl atceras laikus, kad par iespēju balsot demokrātiskās vēlēšanās mēs te, Latvijā, varējām tikai sapņot. Iespēja balsot vēlēšanās ir izmantošanas vērta.
Jūrmalā bez kukuļa - kā pret sienu
Priekšvēlēšanu diskusijas ir tukšas