Cerēt uz to, ka tieši Latgalē tuvākajā laikā dažādu ārvalstu investori izveidos daudzus vērienīgus uzņēmumus, kas piedāvās lielu skaitu labi apmaksātu darbavietu vietējiem iedzīvotājiem, protams, var, bet paļauties uz to nevar. Var cerēt uz to, ka daudzi citviet Latvijā veiksmīgi strādājošie uzņēmumi Latgalē izveidos filiāles, kuru darbiniekiem būs garantētas augsta līmeņa algas un tiks izvirzītas vienkāršas, ikvienam izpildāmas profesionālās prasības, taču paļauties uz šādu scenāriju arī nevar.
Tajā pašā laikā Latgalē nenoliedzami ir manāmas spēcīgas perspektīvas vietējā biznesa izaugsmei. Palīdzēt tam, lai veidotos un attīstītos jauni, pašu latgaliešu dibināti uzņēmumi, varētu tāds normatīvais regulējums, kas būtu izdevīgs tā dēvētajam dzīvesstila biznesam. Par to, ka normatīvais regulējums, kas būtu izdevīgs tieši nelieliem jaundibinātiem dzīvesstila uzņēmumiem, piemēram, kafejnīcām un viesnīcām, nepieciešams ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā, tiek runāts jau gadiem, taču – tikai runāts. Atbalsts dzīvesstila uzņēmumiem nav iestrādāts nodokļu reformā. Turklāt radies iespaids, ka Ekonomikas ministrijas uzmanību atkal un atkal aizēno citi jautājumi, to vidū jaunuzņēmumi jeb startup un elektrības cenas.
Nozare, kurai Latgalē patlaban varētu būt labas izaugsmes iespējas, ir tūrisms. Protams, vēl ir daudz, ko darīt, – Centrālās statistikas pārvalde vēsta, ka pērn 78,2% ārvalstu viesu uzturējušies tūristu mītnēs Rīgā, bet Daugavpilī – vien 1,3%. Taču Latgalei ir ko piedāvāt tūristiem – interesanta daba, iespaidīgi kultūras objekti, piemēram, Latgales vēstniecība Gors un Marka Rotko centrs, turklāt pluss ir arī tūrisma biznesam piemērotā viesmīlīgā mentalitāte.
Nenoliedzami ir arī problēmas – izdangātie autoceļi, nelielā starptautiskā atpazīstamība, kā arī kvalitātei neatbilstoši augstās cenas dažās naktsmītnēs un kafejnīcās. Taču daudzu valstu pieredze rāda, ka šādas nepilnības var novērst, ja vien sadarbojas valsts sektors, pašvaldības un uzņēmēji.
Orvels
hm