Savukārt otrajā ziņā iezīmējas bēdīgāka aina – atbilstoši CSP veiktajam konjunktūras apsekojumam uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada maijā bija negatīvi būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā. Vienīgi mazumtirgotāju noskaņojums joprojām saglabājās pozitīvs. Tieši tāpat ir arī ar uzņēmēju kopējo noskaņojumu par nākotnes perspektīvām – tas nebūt nav tas optimistiskākais.
Es nekritizēju CSP darbu, jo, manuprāt, šī patiesībā ir viena no retajām valsts pārvaldes institūcijām, kas strādā kvalitatīvi. Taču vienlaikus ir liela pārliecība, ka politiķi, tostarp valdības vīri un sievas, tūlīt aizgūtnēm un piepūstiem vaigiem visās iespējamajās vietās deklamēs, cik lieliski viņu valdīšanas laikā attīstījusies valsts, kā, par spīti neskaitāmajām grūtībām un izaicinājumiem, valdošā koalīcija spējusi stabili un pārliecinoši izvadīt savu «kuterīti» cauri bangojošajam krīzes okeānam, ko nu tagad apliecina lieliskais IKP rādītājs. Un diez vai kāds gavilētājs vēlēsies piebilst, ka šis IKP rādītājs nebūtu bijis tik augsts, ja nebūtu piedzīvota Covid-19 izraisītā ekonomikas krīze.
Turklāt diezgan drošticami, ka politiķi komentēs un slavēs tikai puspatiesību, proti, cildinās augsto IKP pieaugumu, taču izvairīsies pieminēt uzņēmēju gana pesimistisko noskaņojumu, īpaši vēlēšanu gadā, kurā no politiskās veiksmes skatupunkta viņu reitingus vēl paplucinās arī briestošā krīze.
Protams, nav gluži tā, ka uzņēmēji būtu kļuvuši par absolūtiem pesimistiem un vairs neredz jēgu turpināt biznesu, nodrošināt darba vietas un ar nodokļiem uzturēt mūsu valsti (arī priecīgos politiķus). Taču, manuprāt, politiķiem tomēr vajadzētu ne tikai gavilēt par skaistajiem IKP rādītājiem, bet arī nopietni izvērtēt uzņēmēju salīdzinoši pesimistisko noskaņojumu un nākotnes redzējumu. Un ne tikai izvērtēt, bet beidzot atmest līdzšinējo augstprātību un iedomību un absolūti obligāti ieklausīties nodokļu maksātāju viedoklī un ieteikumos par pieņemamajiem lēmumiem un veicamajiem darbiem.
Pretējā gadījumā politiķi ļoti būtiski pasteidzinās brīdi, kad pašiem nāksies sākt strādāt, jo Latvijā vairs nebūs to, kas līdz šim viņus dāsni atalgo.