Tomēr pēdējie ekonomikas rādītāji salīdzinājumā ar aprīli vai atsevišķos gadījumos ar maiju ir ievērojami uzlabojušies, un speciālisti izsaka pamatotus viedokļus, ka realitātē Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums šogad nebūs tik liels, kā plānots. Iepriekš plānoto 8% vērtā IKP krituma vietā tas varētu samazināties mazāk par 5%. Lai arī kopumā vienalga kļūstam nabagāki, minētās ekspertu prognozes vienalga ir jāuztver pozitīvi, jo tās arī nozīmē to, ka ātrāk varēsim atgūties līdz līmenim, kāds mūsu valsts ekonomikai bija pērn, kad tā bija sasniegusi jaunu vēsturiski augstāko punktu. Pašreizējie rādītāji tirdzniecībā, rūpniecībā (šeit īpaši jāizceļ apstrādes rūpniecība), valsts ārējā tirdzniecībā, kā arī patēriņa un ražotāju cenu izmaiņu jomā norāda uz to, ka dziļāk nekrītam un situācija uzlabojas.
Tomēr vienlaikus līdzās visai sliktajiem rādītājiem transportā un izmitināšanas biznesā galvassāpes rada arī jautājumi par lielo budžeta deficītu un valsts parādu. Par to pašreizējā situācijā valdību nevajag vainot, jo primārais, ko vajadzēja darīt, bija pieņemt maksimālus mērus, lai neatkārtotos tas, ko pieredzējām 2008. un 2009. gadā, vai pat kaut kas sliktāks. Vēl vasaras sākumā aktuālais vispārējais valdības budžeta deficīts šim gadam 9,4% apmērā pret IKP vien jau liecina, ka no valsts finanšu veselības viedokļa patlaban nepiedzīvojam neko labu, un tas pats attiecas uz valdības parādu 51,7% no IKP. Pēdējais gan nav pārāk traģisks, piemēram, uz Itālijas fona, kurai šis skaitlis šogad varētu pārsniegt 160% pret IKP. Tāpat tas aizvien ir ievērojami mazāks nekā Vācijai, kurai pēdējos gados valdības parāds tikai vienu reizi bija par pāris procentu desmitdaļām mazāks nekā Māstrihtas kritērijos noteiktie 60%. No šāda viedokļa Latvijas situācija nebūtu tik slikta, tomēr ir jāņem vērā kopējā Eiropas ekonomiskā situācija, kas aizejošajā desmitgadē kopumā bijusi diezgan padrūma par spīti iespaidīgajiem valdību un centrālo banku tēriņiem, lai atjaunotu patēriņu. Šobrīd Latvijai lielā mērā palīdz tas, ka mūsu rūpnieki ir specializējušies dažādu celtniecībai vajadzīgu preču ražošanai un tādējādi spēj celt mūsu valsts ekonomiskos rādītājus, piegādājot nepieciešamo būvdarbiem Rietumeiropā, kur celtniecību stimulē dažādi kvantitatīvās stimulēšanas mehānismi. Jautājums ir par to, kas būs pēc gada vai diviem, jo ar pašreizējiem finanšu stimuliem Rietumeiropu nevarēs stutēt ilgstoši. Līdz ar to pašreizējie mehānismi ir tikai laika nopirkšana, lai izvairītos no vispārējas ekonomiskās apokalipses. Turklāt vienlaikus pašreizējās naudas politikas rezultātā patlaban pasaulē vērtspapīru cenas kļūst aizvien pārvērtētākas un dažādu finanšu aktīvu kvalitāte krītas, kas var radīt iemeslu jaunai finanšu krīzei jau diezgan tuvā nākotnē.