Ar minēto uzskatu saskan Dienas uzklausītais viedoklis, ka vērts mazināt banknošu un monētu lietošanu un vērienīgāk pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem. Kā piemērs tiek minēta Zviedrija – valsts, kurā, vērtējot starptautiskajā mērogā, ēnu ekonomika nav īpaši smaga problēma. Atbilstoši ekonomikas eksperta Frīdriha Šneidera pētījumiem Zviedrijā 2015. gadā ēnu ekonomika nedaudz pārsniedza 13% no IKP. Kopumā Eiropā, izpētot situāciju 31 valstī, fiksēts ēnu ekonomikas apjoms 18% no IKP. (Atbilstoši šim pētījumam Latvijā ēnu ekonomika bija 23,6% no IKP.) Taču Zviedrija jau mērķtiecīgi veic pāreju uz bezskaidras naudas norēķiniem, izmantojot modernās tehnoloģijas. To labi raksturo finanšu tehnoloģiju jomā strādājoša Latvijas uzņēmēja stāstītais, ka Stokholmā kultūras pasākumā nevarējis maksāt ar zviedru kronu banknotēm, bet tikai veicot bezskaidras naudas norēķinus. Līdzīgas situācijas pērn Zviedrijā piefiksēja arī Diena. Turklāt "Zviedrijā jau runā par iespēju vispār atteikties no skaidras naudas", Dienu informēja bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Tomēr gan ekonomistu, gan juristu vidē dzirdēts viedoklis – lai arī bezskaidras naudas norēķini finanšu plūsmas padara labāk uzraugāmas, pāreja uz maksājumiem ar norēķinu kartēm un viedtālruņu aplikācijām vien ēnu ekonomiku neiznīdēs.
Turklāt ēnu ekonomikas apkarošanā iesaistīto struktūru pārstāvji norāda – pelēkā sektora darboņi izmanto arī bezskaidras naudas norēķinus. Diena jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas "redzeslokā nonākusi informācija par gadījumiem, kad, iespējams, aplokšņu algu izmaksai varētu būt izmantotas maksājumu kartes". Arī VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, runājot par aplokšņu algu apkarošanu, sacīja: "Daļa tiešām saņem naudu aploksnēs, bet daļa naudu saņem uz kartēm, kas piesaistītas ārvalstu bankām."
Pērn Diena plašā publikāciju sērijā analizēja ar ēnu ekonomiku saistīto PVN shēmu problēmu, atklājot – šo shēmu iznīdēšana nav paveicama bez banku mērķtiecīga, prasmīga darba. Gaidāms, ka nākotnē ēnu ekonomikas apkarošanai veltītajās diskusijās aizvien vairāk tiks runāts par to, kā atpazīt pelēkās naudas plūsmas pa XXI gadsimta tehnoloģiju ceļiem, ne tikai no rokas rokā, no aploksnes aploksnē.
Izaicinājums finanšu jomai
Saistībā ar Latvijā būtisko ēnu ekonomikas problēmu ierasts uzskatīt, ka pelēkais sektors izmanto reāli rokās paņemamu naudu – algas maksā, banknotes ieliekot aploksnēs, par precēm un pakalpojumiem norēķinās pēc principa "skaidrā naudā bez papīriem".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.