Partija Jaunā Vienotība jau vairākkārt likusi saprast, ka iestājas par to, lai mūsu valstī bez īpašiem birokrātiskajiem šķēršļiem varētu ierasties strādājošie no ārzemēm, kā argumentu minot to, ka Latvijas ekonomikai un infrastruktūras uzturēšanai ir vajadzīgs lielāks nodokļu maksātāju skaits, nekā ir patlaban. Iebildumi pret plašāku darba tirgus atvēršanu jau gadiem ir Nacionālajai apvienībai, savukārt no uzņēmēju vides tāpat jau gadiem skan apgalvojumi, ka darbinieku trūkst (reizēm gan zemo algu un arhaisko darba apstākļu dēļ).
Raugoties no iedzīvotāju vairākuma skatpunkta, kā mēdz sacīt, patiesība ir pa vidu. Daudzi labi saprot, ka situācijās, kad nepieciešams liels skaits fiziska darba veicēju uz noteiktu termiņu, piemēram, vērienīga objekta būvniecībai, viesstrādnieku piesaisti izmanto daudzviet pasaulē. Turklāt lielai daļai Latvijas iemītnieku ir vienalga, vai, piemēram, dzīvojamās mājas, tirdzniecības centrus, autoceļus un tiltus būvē vietējie darbinieki vai viesstrādnieki, galvenais, lai būtu kvalitatīvi uzbūvēts. Turklāt viesstrādnieki, kuri ierodas, lai veiktu terminētu darbu būvniecībā vai lauksaimniecībā, lielā daļā gadījumu kā atbraukuši, tā arī pēc darba pabeigšanas aizbrauc, nepretendējot uz palikšanu Latvijā un politiskās dienaskārtības ietekmēšanu.
Cita situācija ir gadījumos, kad ilgtermiņā masveidā trūkst darbinieku tādās profesijās, kurās ir nepieciešamas specifiskas, profesionālās izglītības iestādēs vai augstskolās iegūstamas zināšanas, turklāt atalgojuma līmenis pārsniedz vidējo algu valstī. Tad jāsecina, ka nepilnības ir izglītības sasaistē ar darba tirgu.
Jaunajai valdībai vajadzētu izvērtēt, vai nodokļos iekasētā nauda netiek tērēta bezjēdzīgi, gatavojot speciālistus, kuri nav un tuvākajā nākotnē nebūs nepieciešami, un vai nav tā, ka finansējuma nepieciešamo speciālistu sagatavošanai, ietverot arī pārkvalifikāciju, pietrūkst.
1. septembra – jaunā mācību un studiju gada aizsākuma – noskaņās jānovēl, lai politiķi nenovērtētu par zemu Latvijas izglītības iestāžu iespējas vajadzīgo speciālistu sagatavošanā. Ir ne mazums tādu specialitāšu, kurās ir svarīga izpratne par mūsu sabiedrību un latvisko mentalitāti, turklāt ir vajadzīgas latviešu valodas, t. i., valsts valodas, zināšanas.
Vakances šādās specialitātēs neaizpildīs ne viesstrādnieki, ne automatizācijas un mākslīgā intelekta risinājumi.