Protams, ir saprotama ikviena uzņēmuma vēlme iestāties par sava biznesa nišu. Bez stipriem uzņēmumiem nav iedomājama spēcīga valsts ekonomika, un ģeopolitiskās spriedzes apstākļos valsts ekonomikas jaudai ir pat vēl lielāka nozīme nekā mierīgos laikos.
Tomēr arī biznesa videi būtu jāņem vērā, ka Latvijas sabiedrības empātija pret Ukrainu ir ārkārtīgi spēcīga. Mēs identificējamies ar Ukrainas iedzīvotājiem, un to veicina gan vairākos aspektos līdzīgā vēsturiskā pieredze, gan ģeogrāfiskais tuvums – Rīgu no Kijivas šķir aptuveni 1000 kilometru, Rīgu no Harkivas – vien nedaudz vairāk. Iespējams, nozīme ir arī tam, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji bijuši Ukrainā un pazīst vismaz šīs valsts slavenākos tūrisma objektus. Turklāt daudzi 2013.–2014. gadā ir sekojuši līdzi Maidana notikumiem. Vēl iespējams, ka identificēšanos sekmē arī tas, ka XX gadsimta otrajā pusē uzbūvēto daudzstāvu namu kvartāli Ukrainā līdzinās tādiem pašiem kvartāliem Latvijā, un tāpēc medijos un sociālajos tīklos redzamie foto un videomateriāli ar militāro uzbrukumu dūmos nokvēpušajiem Ukrainas namiem, kam izbiruši logu stikli, šokē pat visādus traģiskus brīžus redzējušus cilvēkus, kuri jebkuru informāciju izvērtē ar vēsu un kritisku prātu. Turklāt ir būtiski uzsvērt, ka solidaritāti Ukrainai ir paudusi ne tikai Latvija un ne tikai Austrumeiropa, bet arī daudzas citu pasaules reģionu valstis, kurām ir gluži atšķirīga pagātne un attīstības gaita.
Ņemot vērā minēto spēcīgo empātiju, daudzi Latvijā labi zināmi uzņēmumi jau ir paziņojuši par ziedojumiem Ukrainai. Varētu būt, ka ir arī tādi uzņēmumi, kas ziedojuši bez jebkādas publicitātes. Ziedot vai neziedot – tā, protams, ir katra uzņēmuma, tāpat kā ikvienas privātpersonas, brīva izvēle. Taču tiem cilvēkiem, kas veido uzņēmumu tēlu, vajadzētu apzināties, ka šāda fona bažas par finansiāliem samezglojumiem var šķist sīkumainas.
Turklāt, raugoties plašāk, uzņēmējiem beidzot ir laiks atvadīties no saviem līdz 24. februārim lolotajiem ideāliem par drošu, eiropeisku sadarbību ar kaimiņzemi Krieviju. Ir skaidrs, ka vismaz tik ilgi, kamēr Kremlī saimniekos Vladimirs Putins, sadarbība ar Krieviju būs mazākais ļoti riskanta un riski skars arī tos, kuri šajā sadarbībā iesaistīti netieši.