Politiskās taktikas iemaņu trūkums JKP uzvedībā atgādina Jaunā laika (JL) pašdestrukciju tālajā 2006. gadā, kad premjers Aigars Kalvītis, apzinādamies, ka no valdības iekšējās opozīcijas visērtāk būtu atbrīvoties ar paša JL rokām, izprovocēja to uz iziešanu no koalīcijas. JL šo soli vēlētājiem tā arī neprata izskaidrot, un nākamajās vēlēšanās šis demaršs partijai maksāja astoņas vietas Saeimā.
Arī JKP gadījumā pārāk daudzas it kā principiāli virzītas tēmas ir motivētas ar cīņu pret visiem "ļaunajiem spēkiem", kuri pielikuši roku Jura Juraša problēmām ar valsts noslēpuma izpaušanas lietu – sākot ar Jēkaba Straumes vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), Mežvieta VDD, Ērika Kalnmeiera Ģenerālprokuratūru. Iespējams, Jurašam un Jutai Strīķei kļūst aizvien grūtāk izskaidrot, kādēļ "oligarhu sagrābtais" KNAB, no kura "izēsti" viņu godīgie kadri, vienu pēc otra veiksmīgi realizē korupcijas lietas pret amatpersonām un "uzņēmējiem – starpniekiem kukuļdošanā", kuriem paši Strīķe un Jurašs gadiem ilgi ļāva netraucēti darboties. Varbūt tādēļ izraudzīta demarša taktika?
Ko tas nozīmē politiski ne tikai vienai partijai, bet visai valdības koalīcijai? Protams, panākt, ka JKP Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdības rindās sajūtas tik nekomfortabli, ka pati izmaršē vairs ne no valdības sēžu zāles, bet valdības koalīcijas vispār, būtu daudz ērtāk nekā izskaidrot, kāpēc JKP koalīcijā jāaizvieto ar daudz pragmatiskāko Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). Šķiet, vēlme atgriezties valdības darbā ir vienīgais, kas vēl vieno faktiski jau sašķēlušos zaļzemniekus, kur apspriestākā tēma ir, kad tieši vēlēšanas zaudējušie Māris Kučinskis un Dana Reizniece-Ozola pametīs ZZS, lai nākotnē pievienotos Jaunajai Vienotībai. Plāns ar pievienošanos Latvijas attīstībai esot atmests kā pārāk uzkrītošs.
Iespējams, pārgrupēšanās procesus koalīcijā var pasteidzināt negaidīti ātri aktualizējusies problēma ar saimnieciski ietekmīgā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības maiņu. Pirms nieka pieciem mēnešiem Ievas Jaunzemes virzīšanu VID ģenerāldirektores amatā visskaļāk atbalstīja Latvijas attīstībai līderi, bet nu viņa piedzīvojusi ne tik vien dienesta pārbaudi, bet šobrīd nu jau arī disciplinārlietu, kas liecina par lielām problēmām, ko viņas darbā saskata finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība). Arī te JKP ambīcijas par savu pīrāga daļu ietekmē uz VID nav īsti piepildījušās. Strīķes un Juraša bijušais kolēģis un tuvs paziņa Jānis Boroviks pirms pāris mēnešiem aizrotēts no VID Nodokļu un muitas pārvaldes direktora vietnieka amata.
FKK
Andris
propagandones darbība