Viņķeles neizlēmība, konfrontējošais komunikācijas stils un autoritātes trūkums sabiedrībā rada arī kakofoniju jau tā nebūt ne nevainojamākā valdības sastāva kopīgajā sniegumā, jo tieši viņas vadītajai Veselības ministrijai būtu jākoordinē kopīgs redzējums un loģiski, efektīvi un operatīvi soļi Covid-19 ietekmes mazināšanā. Kamēr veselības ministre ir aizņemta ar oponentu apkarošanu un sava tēla spodrināšanu, par pārējām nozarēm atbildīgie valdības locekļi, kuriem jārūpējas, lai neapstātos uzņēmumi, cilvēki nepaliktu bez iztikas līdzekļiem, bērni – neizglītojušies un sabiedrība pakļautos uz visu kopīgo labumu vērstiem ierobežojumiem, var tikai lauzīt rokas. Koordinējošajai šajā situācijā jābūt veselības ministrei, bet, ja tā šo lomu nespēj pildīt, stūre ir jāpārņem premjerministram.
Veselības ministra un premjerministra pozīcijai šobrīd jābūt vienotai. Šis nav brīdis, kad Krišjānim Kariņam (JV) primāri jādomā par politisko stabilitāti koalīcijā, baidoties nomainīt ministri, kuras darbība nav efektīva un nerada uzticēšanos. Jo vairāk tāpēc, ka Viņķeles autoritāti valdības iekšienē un uz āru šobrīd grauj arī tas, ka viņa tiek uzskatīta par finansēšanas un ētikas pārkāpumu skandālā ierautās koalīcijas partijas Latvijas attīstībai "kasieru" tandēma Edgara Jaunupa un Jura Pūces politsaimnieciskā grupējuma pēdējo nozīmīgāko taustekli pie koalīcijas galda.
Vēlme to nocirst, kas ir jūtama pat Latvijas attīstībai tuvākajos partneros Kustībā Par! un Progresīvajos, nozīmē arī neuzticību un iekšējā atbalsta saļodzīšanos Viņķelei. Pat ja Latvijas attīstībai "kasieri" uz to reaģētu, izvedot savus deputātus no koalīcijas un izveidojot tādu kā jaunu "olšteiniešu piecnieku", kas tirgotos ar savu ietekmi katrā balsojumā, frakcijas vairākumu tomēr sastāda Kustības Par! pārstāvji. Lai arī formāli Saeimā neievēlētā Viņķele pieder pie šīs kustības, šobrīd apvienības iekšienē viņa ir pozicionējusies kā Jaunupa un Pūces cilvēks.
Salīdzinot ar situāciju mēnesi iepriekš, kad Pūce teju jau grasījās nostumt Kariņu no premjera krēsla, šī tomēr ir politiski labvēlīga situācija, lai premjers rīkotos un uzlabotu valdības darbu visai valstij un sabiedrībai kritiskā situācijā. No mediķiem ir dzirdēts, ka šobrīd krīzē rīcība ir kā karalaukā – tu nevari atļauties mērīt, cik tālu griezt mazo pirkstiņu, dažreiz jāamputē visa roka. Tāpat arī politiski sasniegts moments, kad tālāka kalkulēšana par kāda koalīcijas partnera iespējamo reakciju var novest pie jautājuma par visas valdības rīcībspēju un paša premjera atbildību. Ielaist situāciju tik tālu savukārt, iespējams, nav pats veiksmīgākais brīdis.
Kariņam jāturpina bez Viņķeles
Esam tajā Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes fāzē, kad milzīga loma vīrusa ietekmes savaldīšanā ir sabiedrības uzticībai lēmumiem un to pieņēmējiem. Valdības autoritātei un saliedētspējai. Pārliecināšanai. Neviens no šiem īpašības un darbības vārdiem neraksturo veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP). Tieši pretēji. Tāpēc premjerministram ir pienācis laiks izlemt par neatliekamām izmaiņām valdības sastāvā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.