Pirmkārt, svarīgi būs, kuras būvfirmas būs iekļuvušas 10 sodīto skaitā, bet vēl svarīgāk – kuras no šī soda būs izvairījušās, jo KP nosauktais sodīto skaits ir uz pusi mazāks par to skaitu, kuras neoficiāli tika minētas kā būvnieku karteļa lietā figurējošas. Būtu svarīgi saprast, cik pamatoti no soda, kas, ņemot vērā biznesa ienesīgumu un nodarītā kaitējuma apjomus, jau tā vērtējams kā simbolisks, ir izvairījusies daļa figurantu. Var pieņemt, ka KP lēmums saturēs izvilkumus no pierādījumiem, kas bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā, kad birojs šo lietu sāka.
Otrkārt, KNAB nespēja un nevēlēšanās novest līdz apsūdzībām to būvnieku karteļa lietas daļu, kas attiecas uz politiķu un amatpersonu iespējamo kukuļošanu, nenozīmē, ka visi iesaistītie, kā arī par tiesiskumu valstī atbildīgie var atviegloti nopūsties, ka telpas izvēdinātas un netraucēti ļauts rosīties tālāk. Bez koruptīviem noziegumiem (atcerēsimies, ka būvnieku karteļa ierakstītajās sarunās figurēja gan bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan agrākā Saeimas priekšsēdētāja un partijas Vienotība līdere, šobrīd Latvijas vēstniece Itālijā (!) Solvita Āboltiņa, bijušais Saeimas deputāts Dzintars Zaķis, partijas Saskaņa līderis Jānis Urbanovičs, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un Valmieras mērs Jānis Baiks) eksistē vēl citi amatnoziegumi, kuri atvasināmi no KNAB Konkurences padomei "aizfutbolētās" lietas.
Vai Ekonomikas policija rosinās lietas par krāpšanos? Vai valsts un pašvaldību uzņēmumi un iestādes cels no KP lēmumā secinātā izrietošas prasības par sadārdzinātajiem iepirkumiem, kas apmaksāti no nodokļu maksātāju kabatas? Ja kukuļu fondu šajā sadārdzinājuma komponentē Jēkaba Straumes nezināmā virzienā vadītais, liela mēroga korumpantiem iztapīgais KNAB nav spējis un vēlējies pierādīt, tas nenozīmē, ka sadārdzinājuma nav bijis un valsts un pašvaldības par to nav pārmaksājušas. Ar milzu nepacietību gaidām to būvobjektu uzskaitījumu, par kuriem šīs noziedzīgās karteļa vienošanās ir slēgtas. Neoficiāli to skaits variēja ap 80. Ar cik miljoniem šis objektu skaits būs jāpareizina? To visu, cerams, varēsim izlasīt KP lēmumā, un, cerams, tajā nebūs neattaisnojami daudz aizkrāsotas kartelim un bezzobainajam KNAB "sensitīvas" informācijas. Ja starp negodīgi uzcenotajiem iepirkumiem būs par Eiropas naudu finansētie, vai Latvijai draud Eiropas līdzfinansējuma atmaksa? Ar nepacietību gaidām atbildi arī uz šo jautājumu.
Šis būs tests arī Jurim Stukānam. Ģenerālprokuroram būtu jāizveido speciāla prokuroru izmeklēšanas grupa, lai visus šos procesus neatstātu pašplūsmā un neļautu paslaucīt zem paklāja, kā to ar prokuroru svētību izdarīja KNAB.