Ja Zatlera sākto un dažādu aplišķētāju apdzejoto desmitgadi noliek uz vienas laika skalas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pēdējo trīs gadu veiksmīgi un neveiksmīgi, bet kaut kā tomēr beidzot izmeklētajām korupcijas lietām, tad rodas pilnīgi cits iespaids, proti, ka Zatlera lēmums ir devis starta šāvienu nepieredzēta apmēra korupcijas dzīrēm. Tikai varbūt ar nelielu pārdali par labu tiem, kuriem iepriekš tika mazāk. Minēsim kaut vai Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietu, kas skar notikumus ap 2013. gadu, tātad divus gadus pēc tam, kad esot uz neatgriešanos pārcirsts bezcerības mezgls. Ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) "drosmei uzsviesto 50 000 lieta" 2015. gadā. Valsts prezidenta (!) Raimonda Vējoņa (ZZS), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība), Saeimas deputāta Dzintara Zaķa (Vienotība), Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča (Saskaņa), ar Vienotību saistītā Valmieras mēra Jāņa Baika, zaļzemnieka Jūrmalas mēra Gata Trukšņa nepierādīto kukuļu lieta no 2015. līdz 2018. gadam. Jā, neaizmirsīsim Zatlera politikā ievesto valmierieti Guntaru Galvanovski, kurš Baika nepierādītajā kukuļa epizodē figurē kā iespējamais starpnieks.
Ja nu ir kāds brīdis, kad izjusta bezcerība par nozagtu valsti, tas ir tad, kad desmit gadus pēc Zatlera lēmuma uzzinām, ka šis lēmums kalpojis kā aicinājums pie korupcijas dzīru galda! Un es ļoti ceru, ka kriminālprocesu izbeidzēji, "aiz muguras aprunātie" politiķi, kuri neko neesot ņēmuši, un tie, kuriem ir izdevīgi, lai par šīs koruptīvās uzdzīves desmitgadi neviens neuzzina un drīz vien aizmirst, nenovērtē dažu cilvēku neatlaidību un principialitāti un sabiedrības spriestspēju un dusmas.
Kad sev vietu vēsturē kārtējo reizi centās izbrīvēt pats Zatlers, piektdien apgalvodams, ka "šis rīkojums deva sākumu pārmaiņām Latvijas politiskajā kultūrā, kuras turpinās vēl līdz šai dienai", to varēja norakstīt uz cilvēcīgu egocentrismu. Bet nedrīkst klusēt, kad šī lēmuma gadadienā sociālajā vietnē Twitter līdzīgi eksaltēti sludina Kažoka – persona, kuru mediji turpina šad tad aicināt komentēt procesus kā korupcijas, politiskās kultūras un kādu tik vēl ne "eksperti": "Neticami – jau 10 gadi pagājuši kopš rīkojuma Nr. 2. Dažādi gājis, bet nekad nav atgriezusies tā 2011. gada totālās bezcerības sajūta, kad redzi, ka Latvija kļūst par totāli "sagrābtu" valsti, un nevari izdarīt neko, lai to apturētu. Paldies Zatleram un referendumam!"
Valstij ir jāattīrās, jāiet uz priekšu, un korupcijas šķirošana pēc principa, lai netrāpa tiem, kuri gadu gadiem tikuši saudzēti, nav pieļaujama. Jo tieši tāds ir korumpētāju un kukuļu starpnieku aprēķins, ko redzam no Taureņu pirts figurantiem, – dot visiem, lai visi ir vienlīdz ieinteresēti cits citu piesegt.
Korupcijas dzīru desmitgade
Piektdien apritēja desmit gadu, kopš Valdis Zatlers izziņoja rīkojumu par 10. Saeimas atlaišanu. Pa šiem gadiem esot sākušās pārmaiņas politiskajā kultūrā, intervijā radio apgalvoja toreizējais prezidents, savukārt korumpantu un korumpētāju profesionālā šķirotāja sliktajos un saudzējamajos Iveta Kažoka eksaltēti tvītoja, ka kopš 2011. gada vairs nekad neesot izjutusi bezcerību par Latviju kā nozagtu valsti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.