Pirms diviem gadu desmitiem, prezidenta Borisa Jeļcina laikā, G7 + Krievija jeb G8 tiešām tika uzskatīts par nozīmīgu formātu, tomēr kopš tā laika ir mainījusies gan situācija Krievijā, gan tās ārpolitika, kamdēļ iespēja sēdēt pie viena galda ar rietumvalstu līderiem Maskavā jau sen netiek uzskatīta par prioritāru. Krievijai G8 atjaunošana ir tikai vēl viena platforma sarunām ar Rietumiem, bez kuras pilnībā iespējams iztikt, jo pietiek arī citu laukumu. Tāpat netiek slēpts, ka nedz G7, nedz G8, ja šāds formāts tiks atjaunots, globālas problēmas atrisināt nespēj, jo tam ir nepieciešama Ķīnas, bet vēlama Indijas un vēl citu attīstības valstu līdzdalība.
Attiecīgi arī paziņojumi par Krievijas iespējamo aicināšanu atpakaļ, gan saistot šo soli ar vismaz kāda miera panākšanu Ukrainā, nav piedāvājums, kas spētu ieinteresēt Maskavu. Tomēr paziņojumi izskan, un ir tikai divas iespējas, kamdēļ tas notiek, – vai nu Parīze un vēl citas Rietumu galvaspilsētas pārvērtē Krievijas interesi par dalību klubā, vai arī G8 atjaunošana ir nepieciešama pašiem aicinātājiem.
Pirmā iespēja šķiet maz ticama. Lai arī daudzi Rietumu politiķi slikti orientējas Krievijas realitātēs un maldīgi uzskata, ka Maskava vēlas pievienoties Rietumiem un nepieciešams vienīgi radīt priekšnoteikumus, gan Makrons, gan jo īpaši Tramps ir reālpolitiķi. Attiecīgi viņiem diezin vai ir ilūzijas šajā ziņā, bet paziņojumu cēlonis ir pragmatiski apsvērumi.
Makrona gadījumā tā ir iespēja uzņemties apvienotās Eiropas līdera lomu. Ja Francijas prezidents panāks mieru Ukrainas austrumos, kā arī atjaunos Eiropas biznesam iespēju sadarboties ar Krieviju, tas būs plašs solis šajā virzienā, it īpaši, ņemot Brexit un Vācijas kanceles Angelas Merkeles pakāpenisku noiešanu no politiskās skatuves.
Tramps savukārt ne velti tiek uzskatīts par Henrija Kisindžera ideju sekotāju, un arī viņa izteikumi liecina, ka ASV prezidents labi apzinās – ASV nepietiek resursu, lai iesaistītos konfrontācijā vienlaikus ar Krieviju un Ķīnu. Un tā kā Tramps par galveno ienaidnieku uzskata Pekinu, viņš dara visu iespējamo, lai nepieļautu Krievijas un Ķīnas tuvināšanos.
Arī vairākumam citu G7 valstu ir savi iemesli, kamdēļ tās vēlas Krievijas saukšanu atpakaļ, tāpēc iespēja, ka Maskava oficiāli tiek aicināta atgriezties klubā, nav neticama. Uz vispārējā fona tādu valstu kā Lielbritānija un Kanāda vēlmes var arī netikt ņemtas vērā.
Cits jautājums ir, ka vilciens de facto jau ir aizgājis un, lai pierunātu Maskavu ja arī ne pagriezties Rietumu virzienā, tad vismaz apstādināt tuvināšanos Ķīnai un saglabāt neitralitāti, būs nepieciešams kāds Krievijai ļoti izdevīgs piedāvājums. Var pat gadīties, ka nepatīkams ne tikai Ukrainai, bet arī Austrumeiropai.
mēģināts nav zaudēts
Atslābstiet,rusofobi
tumšie mākoņi