Tās izriet no Kremļa 17. decembrī faktiski pieteiktā ultimāta Rietumu pasaulei, un daži Rietumu analītiķi jau pašu sarunu faktu dēvē par piekāpšanos bandītam, kurš draud apkārtējiem ar pistoli. Te jāuzsver dažkārt garām palaistā nianse: runa nav tikai par Ukrainu, kuras tuvumā ir savilkti vairāk nekā 100 tūkstoši Krievijas karavīru, bet par visu pēcpadomju ēras kārtību Eiropā, Latvijas un pārējo Centrālās un Austrumeiropas valstu pilnvērtīgu dalību NATO un šo valstu drošības garantijām. Likmes ir ārkārtīgi augstas, un sasprindzinājums ir neredzēti liels, lai gan Latvijas amatpersonas, šķiet, dara visu iespējamo, lai publiski situāciju pieklusinātu. Tikai aizsardzības ministrs Artis Pabriks atļāvās pateikt, ka Krievijas prasības ASV un NATO "ir eksistenciāls drauds Latvijai".
Svarīgi, ka Putina ultimāts Rietumiem ietver ne tikai NATO garantijas par tālāku nepaplašināšanos un neiesaistīšanos militārās operācijās Austrumeiropā, Aizkaukāzā vai Vidusāzijā, bet arī apņemšanos izvest NATO karaspēku un infrastruktūru no visām valstīm, kuras nebija NATO dalībvalstis līdz 1997. gadam, izbeigt NATO militārās mācības valstīs, kas robežojas ar Krieviju, kā arī izvest ASV kodolieročus no Eiropas. Būtībā leģitimēt kādreizējo PSRS un tās vasaļvalstu zonu kā Krievijas "ietekmes sfēru" Molotova–Ribentropa pakta garā. Kas notiks, ja Rietumi šo ultimātu nepildīs, ir norādījis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško: "Eiropiešiem būtu jāpadomā, vai viņi ir gatavi savu kontinentu pārvērst par militāras konfrontācijas arēnu. Viņiem ir izvēle. Vai nu viņi nopietni izturas pret to, kas tiek likts galdā, vai arī viņi sastapsies ar militāri tehnisku alternatīvu." Gruško kara draudiem sekoja virkne "analītisku" rakstu un sižetu Kremļa kontrolētajos medijos ar galveno domu: Krievija ir atdzimusi, tai jāieņem globāla līdera loma, mums ir attīstīta armija, kodolieroči, varam 30 minūtēs iznīcināt visu Rietumeiropu un ASV.
Rietumi un, pirmkārt, ASV ir grūtas izvēles priekšā. Kā to raksturojusi franču vēsturniece Fransuāza Toma, "ja Rietumi ietur stingru pozīciju, Kremlis secina, ka tie vēlas iznīcināt Krieviju; ja Rietumi piekāpjas, Kremlis secina, ka tie ir vāji un jāpalielina spiediens". Baidena administrācijai šis ir kritisks brīdis: vai nenotrīcēt zem pistoles stobra, neiziet uz maldu kompromisiem un nepakļauties dažu Eiropas partneru aicinājumiem pēc "dialoga" un "Krievijas drošības interešu respektēšanas".