Tagad ar negaidīti labiem datiem pārsteigusi arī Latvijas rūpniecība. Ja iedziļināmies nozarēs, tad par sevišķu pārsteigumu nevar uzskatīt ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes rezultātu, kurai saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem produkcijas izlaide šā gada jūlijā bija par 11,5% lielāka nekā pagājušā gada septītajā mēnesī. Būvniecība tiek stimulēta gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs, līdz ar to iegūst arī tie, kas savu produkciju orientē uz piegādēm celtniekiem. Krietni pārsteidzošāks ir apstrādes rūpniecības sniegums, kuru ikdienas sarunās arī mēdzam uztvert kā rūpniecību. Šeit kopējais kāpums ir nesalīdzināmi piezemētāks, šā gada jūlijā salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pērn pieaugot par 1,8%. Protams, netrūkst skeptiķu, kas tūlīt apgalvos, ka 1,8% nav nekas īpašs. Tā varētu šķist, taču, ja paraugāmies uz kopējo situāciju pasaulē un Rietumeiropā, kur netrūkst valstu, kuru ekonomikām Starptautiskais Valūtas fonds šogad ir paredzējis divciparu procentu izteiksmē vērtu kritumu, tad mūsu ražotāju sniegums pat varētu būt vērtējams kā teicams. Sevišķi vēl tāpēc, ka lielākā daļa apstrādes rūpniecības produkcijas (šā gada otrajā ceturksnī 64,7%) tiek eksportēta. Turklāt dati liecina, ka no pieauguma tempu viedokļa situācija ir ievērojami labāka nekā pirms pandēmijas. Piemēram, janvārī apstrādes rūpniecībā tika saražots par 3,3% mazāk nekā pagājušā gada janvārī.
Par to, ka tirgus konjunktūra ir tāda, kas vieš cerības, lielā mērā liek domāt ziņas no mūsu valsts kokrūpniecības. Ar 12,5% vērtu ražošanas kāpumu pret jūliju pērn tā ne tikai prezentē nesalīdzināmi labākus datus nekā pagājušā gada beigās un šā gada sākumā, bet zināmā mērā norāda uz kopējo ekonomisko situāciju pasaulē. Kokrūpnieku galveno produkcijas noņēmēju vidū ir būvniecība, transporta līdzekļu ražošana un mēbeļu ražošana, kuru darbību lielā mērā nosaka patērētāju gatavība izdarīt ilgtermiņa tēriņus. Tādējādi labi kokapstrādes dati raida pozitīvu signālu arī attiecībā uz citu rūpniecības nozaru potenciālo izaugsmi.