Protams, uz strauji pieaugušā bezdarba, gandrīz 10% vērtā ekonomiskā krituma gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn un daļai sabiedrības vērojamā ienākumu krituma fona par kopējas labklājības pieaugumu runāt būtu nevietā. Tomēr arī attiecībā uz bezdarba samazināšanos ir vērojamas atsevišķas pozitīvas iezīmes.
Tās korelē gan ar dažādu tautsaimniecības nozaru konfidences datiem un tirgus konjunktūras mērījumiem, gan arī ar atsevišķiem tautsaimniecības datiem, kuri visai skaidri liek noprast, ka vismaz gada trešajā ceturksnī pret atbilstošu laika periodu pērn ekonomikas kritumam vajadzētu būt jau krietni vien piezemētākam nekā otrajā ceturksnī. Dažādu neskaidrību dēļ prognozēšana ir visai apgrūtināta, taču ekonomistu vidū tiek lēsts, ka kritums varētu būt uz pusi mazāks. Tam var nākt talkā arī atsevišķi ar meteoroloģiju saistītie aspekti, kuriem pateicoties šogad nevajadzētu būt sliktai graudu ražai, kas palīdzēs stutēt Latvijas eksportu. Tomēr, arī balstoties jau uz reāliem tautsaimniecības nozaru datiem, var izteikt minējumu, ka dziļāk krīzē nekrītam, bet drīzāk gan notiek tieši pretējais.
Ekonomisti bija pozitīvi pārsteigti par jūnija tirdzniecības datiem, kad mazumtirdzniecības apjomi, rēķinot salīdzināmajās cenās (tātad izņemot ārā cenu pārmaiņu ietekmi), šā gada jūnijā bija par 4,6% lielāki nekā pagājušā gada sestajā mēnesī. Vēl pāris mēnešu iepriekš kritums sasniedza 9%. Jūnijs bijis krietni veiksmīgāks arī Latvijas ražotājiem, kuriem aprīlī arī nācies saskarties ar turpat 9% vērtu produkcijas izlaides kritumu. Jūnijā kopējie apstrādes rūpniecības apjomi salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija par 2,3% mazāki. Turklāt ļoti svarīgi ir tas, ka par datu uzlabošanos tiek ziņots arī no tādas nozares kā kokapstrāde, ko var uzskatīt par savdabīgu ekonomiskās veselības indikatoru, jo noņēmēji mēbeļu, transporta līdzekļu ražošanā un celtniecībā norāda uz to, ka patērētāji ir gatavi atvērt makus.
Visiem uzņēmumiem neklājas vienlīdz labi, tomēr nav nekas neparasts, ja, veicot pasūtījumu vietējā kokapstrādes uzņēmumā, tiek ieteikts apbruņoties ar pacietību. Vēlme kaut ko iegādāties nav tikai mums, bet arī, piemēram, vāciešiem, kuri šogad mazāk dodas ārvalstu atvaļinājumos, toties labiekārto savu dzīvi turpat uz vietas dzimtenē, pasūtot saliekamos mājokļus, pirtiņas un mēbeles.
Tas viss ietekmē arī Latvijas ražotājus, tāpēc nav nekāds brīnums, ka vēl pērn dažādas negācijas izdzīvojusī kokapstrāde saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes informāciju salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pērn jūnijā kritusies par 1,9%, nevis par 10,5% kā šā gada janvārī. Arī ātrā deflācijas izzušana no patēriņa cenu indeksa liecina par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un valsts neieslīgšanu dziļākā krīzē. Tiesa, vienlaikus jāteic, ka īstenu iemeslu svinībām nav, jo mūsu valstij pagaidām ir izdevies tikai apturēt tautsaimniecības būtisku kritumu, nevis tikt pie izaugsmes. Turklāt tas noticis uz lielāka parāda rēķina, kura apmaksai vajadzēs pielikt ne mazums pūļu nākamajos gados.