Latvijas zefīri šokolādē ES prezidentūrai

Prognozējams, ka līdzīgi ieguvumi varētu būt arī Dienvideiropas salu valstij Maltai, kura patlaban īsteno savu pirmo prezidentūru ES Padomē.

Jāatceras, ka Maltai daudzu eiropiešu skatieni tika pievērsti uzreiz pēc Lielbritānijas Brexit, kad tika uzsvērts – Maltā valsts valodas godā paralēli maltiešu valodai ir angļu valoda, tāpēc, Lielbritānijai no ES aizejot, angļu valoda oficiālās ES valodas statusu varēs saglabāt, pateicoties tieši Maltai un vēl Īrijai.

Latviju un Maltu vieno iestāšanās brīdis ES – 2004. gada 1. maijs, un tas, ka tāpat kā Latvija Malta ir eirozonas valsts. Tagad Malta savu pirmo prezidentūru ES Padomē uzsākusi ar apņemšanos likt pārējai Eiropai sevi sadzirdēt, vēsta LETA un citē Maltas vicepremjera Luija Greha sacīto: "Arī mazākas valstis var būt efektīvas. Par smadzeņu izmēru nevar spriest pēc valsts lieluma." (Maltas platība ir aptuveni 316 kvadrātkilometru, iedzīvotāju skaits – vairāk par 420 tūkstošiem cilvēku.)

Sešu mēnešu ilgās Maltas prezidentūras laikā būtisku uzmanību plānots pievērst migrācijai, vienotajam tirgum, drošībai, sociālajai iekļaušanai, Eiropas kaimiņreģioniem un jūrniecībai, informē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā. 
Iespējams, Maltas prezidentūra ar jaunu sparu aktualizēs bēgļu un patvēruma meklētāju tēmu, kas vismaz mūsu valsts sabiedrībā patlaban vairs neizraisa tādu emociju vētru kā pirms gada vai pusotra. Vērts atcerēties, ka Malta bēgļu masveidīgu ierašanos piedzīvo jau kopš XXI gadsimta sākuma, kad Latvijā šī tēma vēl nebija aktualitāte. Likumsakarīgi 15–16 gados Malta noslīpēja bēgļu uzņemšanas taktiku, turklāt piedzīvoja arī nelegālo ieceļotāju ierašanās vilni un nepieciešamību atšķirt miermīlīgus bēgļus no potenciāli riskantām personām. Ņemot vērā Maltas pieredzi, nav brīnums, ka šīs valsts premjerministrs Džozefs Muskats šogad sola –  Valleta būs pragmatiska, vēsta LETA.

Jāatceras arī, ka 2015. gada novembrī tieši Maltā notika sanāksme, kurā ES dalībvalstu līderi apsprieda iespējamos migrācijas krīzes risinājumus. Diena gan tajā pašā gadā pārliecinājās, ka pieļāvums – Maltas piekrastē noteikti būs pamanāmas nelegālo migrantu laivas, ir pārspīlēts, tāpat kā uzskats, ka maltieši bēgļu ierašanos uzskata par vienīgo būtisko aktualitāti. Tomēr ir ticams, ka Maltas prezidentūras ES Padomē laiku raksturos diskusijas par dalībvalstu tiesībām un pienākumiem bēgļu uzņemšanā, kā arī par Dublinas patvēruma piešķiršanas sistēmas transformācijas ceļiem nākotnē.

Distancējoties no globālās politikas, gribas cerēt, ka Maltas prezidentūra ES Padomē stiprinās ne vien šīs valsts atpazīstamību Latvijā, bet arī zināšanas par citām ES dalībvalstīm, to vidū Latviju, pašā Maltā. Un rezultātā vairs nebūs tā, kā vēl nesen – pie Latvijā labi pazīstamajiem un par mūsu valsts produktu uzskatītajiem Laimas zefīriem šokolādē Maltas veikalā redzama norāde Russian Food (Krievijas pārtikas produkts – angļu val.).