Grūti taču noticēt, ka NA tā šaubās par masveida vakcinēšanas kampaņas izdošanos, ka nobijušies par valdības likteni un cenšas to šūpot jautājumā, kurā konservatīvās ģimenes sargiem der princips "jo sliktāk, jo labāk" jeb "pēc mums kaut vai ūdens plūdi". Valdībai krītot nespējas pārliecināt sabiedrību par vakcinācijas nepieciešamību dēļ, līdzatbildīga par sekām izrādītos visa koalīcija, arī NA. Tikpat grūti taču būtu noticēt, ka A/P saimnieciskais reālpolitiķu gals, zaudējis sev tuvo veselības ministri Ilzi Viņķeli, šobrīd rafinēti izmanto ultraliberālo un politikā apmaldījušos "paristu" jūtas, trešdien saucot uz Saeimas frakciju premjerministru, lai viņam mācītu, kā tikt galā ar "nacionāļu" izdarībām. Premjerministru, kuram kopā ar jauno veselības ministru no tās pašas A/P – Danielu Pavļutu – tuvākajos mēnešos jāspēj šobrīd grūti iedomājamais: pārliecināt ne mazāk kā pusotru miljonu iedzīvotāju, ka vakcinēties pret Covid-19 ir ne tikai sociāli atbildīgi, bet arī droši. Nevis skriet kopā ar nacionāļiem un paristiem pa maģiskām pļavām, vienradžus tvarstot.
Mūžīgais jautājums, kad kritīs valdība, pārceļas vismaz uz aprīli, kad, domājams, varētu sākties masveida vakcinācija pret Covid-19, jo tad varētu ienākt lielās vakcīnu partijas, kurām pretī uz to brīdi būtu jāspēj nolikt labi organizētas un motivētas iedzīvotāju rindas, kas gatavas brīvprātīgi vakcinēties.
Uz papīra grūti nodot visas nianses no šodien Dienā publicētās intervijas ar premjerministru, bet viņa tonis sarunā neradīja šaubas, ka viņš līdz ar atbrīvošanos no destruktīvajām attiecībām ar iepriekšējo veselības ministri ieguvis otro elpu un patiesi tic, ka masveida vakcinācijas plāns izdosies.
Pat ja plāna, kā pārliecināt milzīgo neticīgo īpatsvaru, šķiet, šobrīd tā īsti nemaz nav. Izņemot premjerministra sirsnīgo pārliecību, ka labs piemērs būs motivējošs un kaimiņam un darba kolēģim sekos tie, kuri šobrīd uzskata, ka vakcinēšanās viņiem nav nepieciešama. Katrā ziņā trauksme no apziņas, ka no tā atkarīga tālāka šīs valdības pastāvēšana, Kariņā nebija jūtama, lai gan tieši tā vakcinācijas kampaņas izdošanās vai neizdošanās būtu jāuztver katrai no koalīcijas partijām un ministriem, ne tikai premjeram un jaunajam veselības ministram.
Tā vietā šobrīd redzama NA un A/P destrukcija pret valdības darbu (un A/P gadījumā arī pret sava veselības ministra darbu) sabiedrībai ļoti sarežģītā brīdī, mākslīgi radot konfrontāciju koalīcijā un liekot premjerministram skraidīt pa frakcijām, uzklausot savstarpēju sūdzēšanos. NA šobrīd cenšas jaukties ļoti nelielas sabiedrības daļas jau tā sarežģītajā partnerattiecību jautājumā, kamēr A/P šo cenšas izmantot kā apstiprinājumu tam, ka šīs ļoti šaurās sabiedrības daļas problēmu pacelšana valsts politiskās dienaskārtības centrā ir attaisnojama.