Kas un kurā lietas stadijā ir nogājis greizi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Ģenerālprokuratūrā vai tiesā, ir atsevišķas izmeklēšanas tēma. Eksaltētās frāzes par to, ka attieksmes paušana pret Vidzemes rajona tiesas Limbažos spriedumu ir jaukšanās neatkarīgas tiesu sistēmas darbā, lai paliek aizstāvības advokātiem – viņiem par to maksā korupcijā apsūdzētie klienti, bet valsts un sabiedrības intereses ir citas – lai lietu iznākumi patiesi būtu neatkarīgi un kompetenti un nevairotu tiesisko nihilismu.
Nedrīkst aizmirst, ka lieta izgāja ar Latvijas politisko vai saimniecisko klanu ietekmju cīņām nekādi nesaistītu pārbaudes sietu – faktiski pamatus tai lika Igaunijas Drošības policijas (KAPO) izmeklēšana. KNAB ar toreiz vēl biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP) lietas, ja tā var teikt, Latvijas atzaram tika pieslēgts tikai pēdējā fāzē.
Savukārt tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP), pirms publiski sašust par Magoņa–Osinovska korupcijas lietas nonākšanu pie tiesneša Jansona un tās iznākumu, būtu sev jāpajautā, vai gadījumā ne viņam, iepriekšējo reizi ieņemot tieslietu ministra amatu, tika ieviesta sistēma, kad it kā, lai atslogotu Rīgas tiesas, sākās lietu pārmešana uz rajonu tiesām. Sistēma, kuru nekavējoties sāka izmantot tādā vai citā spriedumā ieinteresētie.
Kā vispār būtu jāsaprot pēkšņie izsaucieni par spriedumu taisījušā Limbažu tiesneša Kārļa Jansona iepriekšējiem disciplinārsodiem? Vai tie nav par vēlu, kopš tika pieļauts, ka tāda mēroga lieta vispār nonāca viņa lietvedībā? Ja Jansons būtu spriedis par sliktu Magonim un Osinovskim, viņa iepriekšējie grēki tiktu aizmirsti un viedokļu līderi nāktu ar aizkustinātiem citātiem par "patīkamu pārsteigumu"?
Nav zināms, kādu informāciju slēpj tagadējais politiķis Jurašs, sev raksturīgā manierē pusvārdos sakot, ka "pēdējo mēnešu laikā gaisā virmoja dažādas runas par ietekmīgu vīru interesēm panākt labvēlīgu spriedumu lietā", bet runas gaisā patiesi virmoja. Rudenī tieši kontekstā ar gaidāmo spriedumu informēti ļaudis uzdeva retorisku jautājumu, vai tiešām tikai loģiski biznesa apsvērumi ir tie, kuri Magoņa lietā apsūdzētajam Osinovskim likuši šoruden iztērēt ap 6 miljoniem eiro, lai nopirktu maksātnespējīgo kosmētikas ražotāju Dzintars. Vēl dīvaināka šķita Osinovska izvēle investīcijas šobrīd mirušajā biznesā sākt ar, kā runā, milzīgiem tēriņiem tieši Dzintara mārketingā, zīmola stratēģijā un iepakojuma dizainā, kas ļāva izlaist lielas summas caur reklāmas biznesmeņa, partijas Attīstībai/Par! liela ziedotāja un "lietu kārtotāja" Edgara Jaunupa senas uzticības personas – Aināra Ščipčinska – firmām. Tiešām interesanta izvēle.
Magoņa lietas iznākums jāizmeklē
Latvijas dzelzceļa bijušā prezidenta Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska korupcijas lietas iznākums, kurā pirmās instances tiesa abus ceturtdien attaisnoja, ir nepieņemams. Lieta, kurā milzīga valsts uzņēmuma prezidentu aiztur ar pusmiljonu eiro skaidras naudas auto bagāžniekā, atgriežoties no tikšanās ar šajā nozarē ieinteresētu uzņēmēju, nevar šādi beigties, ja vien kādā no tās etapiem nav notikusi atkārtota korupcija vai vismaz noziedzīga nekompetence.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.